Foto: F64

Latvijā gripas intensitāte, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, pagaidām ir zema – kopš sezonas sākuma laboratoriski apstiprināts viens gripas gadījums, portālu "Delfi" informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Tomēr pēdējo nedēļu laikā Eiropas reģionā pieaudzis valstu skaits, kas ziņojušas par gripas aktivitātes sākumu. Latvijas Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka septembrī, salīdzinot ar šo laiku pērn, vairāk cilvēku potējās pret gripu.

Par sporādisku gripas izplatību informējušas 15 Eiropas valstis, tajā skaitā Zviedrija, Norvēģija, Somija, Dānija, Lielbritānija, Igaunija, Lietuva, Francija un citas. Lielbritānija un Čehijas Republika informējušas par dažiem hospitalizētiem pacientiem, kuriem laboratoriski apstiprināta gripa, ir arī ziņas par pacientiem, kuri ievietoti intensīvās terapijas nodaļās.

Cik daudz Latvijas iedzīvotāju kopumā vakcinēti, nav zināms, jo daudzi izvēlas to darīt par maksu. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati par pēdējos gados Latvijā kopumā ievestajām abām pretgripas vakcīnām liecina, ka pa gadiem to skaits audzis. 2015./2016.gada sezonā ievestas 28 709 vakcīnas, 2016./2017.gadā – 49 794, 2017./2018. – 86 440. Tas rāda zināmas tendences par vakcinācijas apjomu Latvijā, jo, kā nozares speciālisti norāda, lielais vairums vakcīnu parasti tiek izlietots.

SPKC dati liecina, ka pagājušajā gripas sezonā saistībā ar gripu nomira 91 cilvēks.

Vairāk vakcinētu bērnu un senioru

SPKC speciālisti Latvijā laboratoriski apstiprinājuši vienu gripas gadījumu šajā sezonā. Viņi arī norāda, ka šobrīd pieaug citu elpceļu vīrusu izplatība. Tie ir rinovīrusi, adenovīrusi, paragripas vīrusi un citi vīrusi, kas izraisa akūtas elpceļu infekcijas. Visvairāk slimo pirmsskolas vecuma bērni un pusaudži.

NVD dati liecina, ka šogad septembrī pret gripu vakcinēti 66 bērni vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem, kā arī bērni līdz 18 gadu vecumam ar hroniskām saslimšanām. Salīdzinājumam, pērn septembrī vakcinēto skaits bija 42. Bērniem šajās mērķa grupās vakcīnas kompensē simt procentu apmērā.

Tāpat arī vairāk vakcinējušies tie, kuriem vakcīnas kompensē valsts 50 procentu apmērā – šogad septembrī vakcinēti 1847 seniori vecumā no 65 gadiem un pacienti ar hroniskām saslimšanām, grūtnieces, savukārt pērn šajā laika posmā – 1487.

Kopumā pērn 100% apmaksātu pretgripas vakcīnu saņēma 1796 mazie bērni un bērni ar hroniskām saslimšanām, savukārt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu 50% apmērā 2017. gadā saņēma vairāk nekā 35 tūkstoši senioru, hronisko pacientu un grūtnieču.

Kā sevi pasargāt

Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās ar gripu parādās pēc 48-72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz septiņām dienām. Gripa ir sevišķi lipīga vīrusu infekcija un tai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu "laušanas sajūta," aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

SPKC speciālisti atgādina par galvenajiem elpceļu infekciju profilakses pasākumiem. Tuvojoties gripas sezonai, viņi iesaka izvēlēties specifisko gripas profilaksi – vakcināciju, stāsta SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Šis periods, pirms nav sākusies plaša gripas izplatība, ir vislabāk piemērots vakcinācijai. Vakcinācija samazina hospitalizāciju un smagu gripas komplikāciju risku, kas visvairāk apdraud riska grupas – mazos bērnus, grūtnieces, cilvēkus ar hroniskām saslimšanām un seniorus virs 65 gadu vecuma.

NVD novērojis, ka vislielākā iedzīvotāju aktivitāte vērojama no oktobra līdz februārim. Attiecīgi dati par šī gada oktobrī veiktajām pretgripas vakcīnām šobrīd vēl tiek apkopoti, un būs pieejami pēc 20. novembra.

Speciālisti arī atgādina, kā sevi vēl pasargāt no gripas. Proti, bieži jāmazgā rokas, jāievēro elpceļu higiēna, jāierobežo kontakti ar saslimušiem cilvēkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!