12. Saeimas deputātu 1. novembrī pieņemtos grozījumus Vējonis uzskata par fragmentāriem un nepietiekami izstrādātiem. Tajos mēģināts sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, taču nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.

"Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus," uzsvēra Vējonis.

"Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā," pauda prezidents.

Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam, atgādināja Vējonis.

Vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem.

Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Iepriekš par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.