Foto: Reuters/Scanpix

Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļa atbalsta Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) viedokli, ka literatūras un latviešu valodas stundu samazināšana uz jaunu mācību priekšmetu ieviešanas rēķina nav mērķtiecīga un to apjoms ir jāsaglabā līdzšinējā apmērā, portālu "Delfi" informēja nodaļas metodiķe Māra Pakalnišķe.

Nodaļas vadītāja profesore Ieva Kalniņa tās vārdā nosūtījusi atklātu vēstuli gan Saeimai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Vēstulē Kalniņa uzsver, ka nodaļa seko līdzi diskusijām par jauno pamatizglītības standartu un projektu, un atbalsta pārmaiņu nepieciešamību izglītībā, jo izglītības sistēma nevar būt sastingusi, tai jāiet kopsolī ar dzīves dinamiskajām pārmaiņām, tomēr patlaban piedāvātās pārmaiņas vairākos aspektos ir diskutablas.

"Projektā paredzēts samazināt literatūras stundu skaitu, vairākās klasēs atstājot pa vienai stundai nedēļā. Pamatskolas klasēs skolēni nevis vairs vienkārši lasa, bet mācās lasīt tieši literāru tekstu, izprotot un izjūtot tā tēlainību, zemtekstu, valodas bagātību, iepazīstot tekstu daudzveidību. Lasīšana ir daudzu mācību priekšmetu pamats, nespējot kvalitatīvi lasīt, rodas grūtības citu mācību priekšmetu apguvē.

Latviešu valodu (īpaši leksiku, sintaksi) skolēns labāk apgūst ar literāru tekstu palīdzību, tomēr patlabanējā kompetenču izglītības izpratnē viena no nozīmīgākajām cilvēka prasmēm – lasītprasme – tiek atstāta vecāku ziņā (vienā no "Kultūršoka" intervijām tas tika pateikts tiešā tekstā), tādējādi radot arvien lielāku plaisu starp sabiedrības grupām. Šķiet pat nedaudz dīvaini, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, Bērnu literatūras padome, apgāds "Liels un mazs" rīko dažādas skolēnu lasīšanas veicināšanas programmas (acīmredzot saskatot lasītprasmes problēmas), bet izglītības standartā tiktu atzīts, ka situācija ir tik laba, ka literatūras stundu skaitu var pat samazināt. Literatūra taču veido katras personības runas un rakstu prasmi, kritisko spriestspēju, nacionālo atmiņu un pašapziņu," teikts Saeimai un atbildīgajai ministrijai nosūtītajā vēstulē.

Tāpat vēstulē norādīts, ka jaunais mācību priekšmets "Drāma" ir diskutabls gan nosaukuma, gan satura ziņā. "Latviešu valodā vārda "drāma" nozīme ir nostiprinājusies literatūrzinātnē: drāma plašākā nozīmē ir viens no literatūras veidiem, šaurākā nozīmē – dramaturģijas žanrs (drāma ir, piemēram, R. Blaumaņa luga "Indrāni"). Skolēniem pamatskolā drāmas jēdziens ir jāapgūst kā pamattermins, tomēr, sekojot jaunajam standartam, stundu sarakstā vārds "drāma" parādītos pavisam citā izpratnē.

Kāpēc tad ne "Teātris", "Perfomance", "Retorika" vai vēl kas tamlīdzīgs? Piedāvātā pamatizglītības standarta koncepcijā iezīmējas jauno režisoru vēlme iestudēt skolēnu izrādes, bet turpat blakus parādās arī jēdziens "drāmas terapija", savukārt televīzijas diskusijās par standartā plānoto jauno priekšmetu tiek spriests par saskarsmes kultūru, diskusiju prasmi u. tml. Vai nebūtu racionālāk teātra elementus ietvert literatūras un citās stundās, bet pašu teātra spēlēšanu atstāt kā mākslinieciskās pašdarbības daļu, vismaz līdz laikam, kamēr skolotāji, vecāki un paši ierēdņi sapratīs, kas īsti tiek domāts ar jauno mācību priekšmetu," paudusi nodaļa.

Latviešu literatūras un valodas stundu skaita samazinājums pamatskolā būtu zīme visai sabiedrībai, šaurāk, skolēniem un viņu vecākiem, ka valsts valoda un literatūra nav nācijas vērtība, nodaļas vārdā paudusi Kalniņa. Līdz ar to nodaļa uzskata, ka skolā literatūru jāsāk mācīt ar ceturto klasi, nākamajās klasēs paturot līdzšinējo stundu skaitu, respektīvi, literatūrai – divas stundas nedēļā visās klašu grupās, latviešu valodai 7.–9. klašu grupās – trīs stundas nedēļā.

Papildus tam nodaļa norāda, ka ekspresaptaujā 1. kursa Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmas studentiem 20 no 22 cilvēkiem bija "pret" literatūras stundu samazināšanu, viens bija "par", bet viens no viedokļa paušanas atturējies.

Nodaļas vēstuli ir atbalstījuši: profesore Ausma Cimdiņa, profesore Māra Grudule, profesore Andra Kalnača, profesore Janīna Kursīte-Pakule, profesore Lidija Leikuma, profesors Valdis Muktupāvels, profesore Silvija Radzobe, profesors Pēteris Vanags, em. profesors Viesturs Vecgrāvis, asociētā profesore Ilze Lokmane, docente Jolanta Stauga, lektors Mārtiņš Laizāns, zinātniskā asistente Evelīna Zilgalve.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) iepriekš raidījumam "900 sekundes" pauda, ka ažiotāža, kas sacelta ap literatūras stundām, ir balstīta uz viltus ziņām, ko paudušas personas, kuras nav kārtīgi iepazinušās vai sapratušas jauno mācību saturu. "Es vienkārši esmu nikns, ka šādas viltus ziņas tiek izplatītas sociālajos tīklos par literatūras stundām, jo gluži pretēji jaunais saturs paredz par vienu stundu palielināt nevis samazināt stundu skaitu latviešu valodas un kultūras blokam," sacīja ministrs.

Viņš pauda sapratni, ka katras pārmaiņas mācību priekšmetu skolotāji uztvers savādāk, bet, ja kaut kas nav skaidrs, un, izlasot jauno mācību saturu rodas jautājumi, tad labāk tos uzdot profesionāļiem nevis klaigāt, ka viss ir slikti. "Protams, arī man, iepazīstoties ar jauno mācību saturu, bija ļoti daudz jautājumu un man bija tā privilēģija tos izrunāt ar profesionāļiem, tāpēc neredzu nekādu problēmu, ja kāds rīkotos tāpat," piebilda ministrs.

Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks iepriekš skaidroja, ka literatūras stundu skaita samazināšana 7.-9.klašu posmā nenozīmē, ka skolēni lasīs mazāk. Patlaban literatūras stundas ir iekļautas kultūras un mākslas jomā. 4-6.klasē literatūras apjoms paliks tāds pats, kāds bijis līdz šim, ņemot vērā, ka skolas jau strādājušas pēc diviem programmu paraugiem, vienā no kuriem bija vidēji četras literatūras stundas nedēļā, bet otrā - vidēji piecas stundas nedēļā trīs gadu posmā. Tas nozīmē, ka jau tagad literatūras stundu skaits dažādās skolās varēja atšķirties, pastāstīja Catlaks.

Patlaban jaunā programma izstrādāta 140 stundām trīs gadu periodā, kas ir par vienu literatūras stundu mazāk nekā līdz šim, skaidroja VISC vadītājs. Iemesls tam bija nepieciešamība palielināt mācību stundu skaitu citiem mācību priekšmetiem, piemēram, datorikai, kas būs obligāta līdz 9.klasei, kā arī ieviešot trešo sporta stundu un mācību priekšmetu "Drāma", kas, kā skaidroja Catlaks, ir inovatīva, paredzot apgūt uzstāšanās un teātra mākslu.

"Kopīgais stundu skaits ir tāds, kāds tas ir - to nevar mākslīgi izplest. Līdz ar to bija nepieciešams samazināt vienu literatūras stundu 7.-9.klases posmā," pastāstīja Catlaks, piebilstot, ka patlaban tiek apkopoti saņemtie pamatizglītības standarta atzinumi, pēc kā tiks lemts par iespējām kādus iebildumus ņemt vērā. Catlaks pastāstīja, ka literatūras stundu skaita nesamazināšana ir viena no iesniegtajām prasībām, skaidrojot, ka patlaban viņš vēl nevarot pateikt, kāds būs situācijas risinājums.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!