Uz jautājumiem, kas saistīti ar jauno, 13. Saeimu un potenciālo valdību, personālijām, izvēlēm un sabiedrības gaidām, tiešraidē "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā trešdien meklēja žurnālisti Māris Zanders un Eduards Liniņš, portāla "Manabalss.lv" vadītājs Imants Breidaks un "Jauniešu Saeimas" prezidija locekle Patrīcija Anna Vavilova.
Vavilova sacīja, ka jauniešiem bijusi neliela interese par to, kādā valodā tika teikts solījums jeb zvērests, jo jau iepriekš viņi tikuši aicināti šo procesu vērot. "Interesanti," sacīja Vavilova. Breidaks sacīja, ka otrdiena "apstiprina, ka mums tik tiešām ir sašķelts parlaments un vēl joprojām skaidra koalīcija nav iezīmējusies". Viņš pauda cerību, ka šādā situācijā pilsoņiem būs vieglāk lobēt savas intereses.
Runājot par zvēresta nodošanu latgaliski un lībiešu valodā, Zanders atzīmēja, ka jautājums ir par to, kādas no šāda soļa ir konsekvences – kā tālāk tiks teiktas runas parlamentā, jo, kāpēc lai tie parlamentārieši, kas deva zvērestu latgaliski, šo "vingrinājumu neizpildītu ikdienā", un runas turpmāk neteiktu latgaliski.
Savukārt Liniņš pauda uzskatu, ka tajā, kas attiecas uz zvēresta došanu latgaliešu dialektā, tā "nebūtu problēma ne no vienas ne otras puses". Savukārt jautājumā par lībiešu valodu
Liniņš akcentēja, ka no valtststiesisko aktu puses ir definēts, ka lībiešu valoda ir Latvijas valstij piederīgas nācijas valoda. Līdz ar to arī no ētiskas un komunikācijas viedokļa varēja teikt zvēresta vārdus lībiešu valodā. "Tas ir ekstravagants solis no Kursītes kundzes puses. Man simpātisks. (..) tas ir precedents," sacīja Liniņš.
Turpinot analizēt 13. Saeimas pirmo sēdi un Saeimas Prezidija ievēlēšanas procesu, Zanders atzina, ka "KPV LV" atstāšana ārpus prezidija nav bijis tas prātīgākais, ko darīt. Liniņš piebilda, ka ievēlētais ir "zinātnieku prezidijs" un tauta, ko pārstāv Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), "droši vien ir vīlusies". "KPV LV" elektorāts cerējis uz šova elementiem – uz kameru no prezidija. Liniņš uzteica Saeimu par patīkama pārsteiguma sagādāšanu. Proti, ievēlēts spēcīgs prezidijs.
Savukārt, runājot par Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām, Vavilova pauda prieku, ka amatu saglabājusi Ināra Mūrniece (NA) – cilvēks ar pieredzi. Zanders gan norādīja, ka nesaskata nekādas briesmas, ja priekšsēdētāja amatā nāktu cits cilvēks. Viņš arī aizdomājās par to, vai Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) spēs sadzīvot ar Mūrnieci kā otrā persona prezidijā.
Kopumā 13. Saeimas pirmā sēde parādījusi, ka nav panākts konsensus, atzina Breidaks. Un tas, kas visu mēnesi kopš Saeimas vēlēšanām "kurinājies", tagad iznācis gaismā. "Manabalss.lv" vadītājs bija bažīgs, ka šobrīd pastāv risks, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs kā premjeru kompromisa figūru, nevis līderi.
Runājot par aktuālām tēmām, kas būtu definējamas kā prioritāte, Vavilova atzīmēja, ka jauniešiem kā galvenā šobrīd ir izglītības reforma un jauniešu intereses. Šobrīd skolās skolotāji vēl neesot visu sapratuši līdz galam.
Kā būtiskus aspektus, kas tiek sagaidīti no Saeimas un valdības, sarunas dalībnieki minēja tiesiskumu, taisnīgumu un izglītību, kā arī valsts ārpolitisko orientāciju. Ir būtiski, lai Latvija apzinātos, ka tā ir globālajā pasaulē. Piemēram, šobrīd jauneklīgi domājošai sabiedrības daļai un arī jauniešiem ir sajūta, ka Latvija ir nedaudz provinciāla.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien uzsvēra, ka "divas trešdaļas no 13. Saeimas deputātiem svinīgo solījumu dod pirmo reizi. Tā ir iespēja jau no šodienas veidot jaunu politisko diskusiju un likumdošanas darba kultūru".
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus," teikts Saeimas deputātu zvērestā, kuru otrdien deva jaunie tautas priekšstāvji.
Otrdien līdzšinējais Ministru kabinets paziņoja par savu pilnvaru nolikšanu, taču tam jāturpina darbs līdz brīdim, kad Saeima izteiks uzticību jaunai valdībai, kuras liktenis vēl ir miglā tīts.
Ja politiskie spēki nespēs panākt vienošanos par nākamo koalīciju, Vējonis nākamā dienā pēc 13. Saeimas pirmās sēdes, 7. novembrī, varētu nosaukt vienu Ministru prezidenta amata kandidātu, tā prezidents atklāja intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".