Kā portāls "Delfi" uzzināja Ekonomikas ministrijā (EM), septembrī Eiropas Komisija (EK) sagatavoja direktīvas priekšlikumu, kas paredz atcelt sezonālo laika maiņu, tomēr diskusijas par EK priekšlikumu turpinās. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.
"Delfi" jau rakstīja, ka šā gada vasarā EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai, pāreju uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī.
Aptaujā tika secināts, ka dažādās ES valstīs nostājas par šo jautājumu atšķiras. Par atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku visaktīvāk iestājas Lietuva, Somija un Polija.
Atšķīrās viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem gan dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie minēja dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu, atklāj EM.
Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauda arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.
Ņemot vērā aptaujas rezultātus, šā gada septembrī EK sagatavoja direktīvas priekšlikumu, kas paredz atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā.
EM skaidro, ka priekšlikums paredz – laika maiņa tiek atcelta pēc ES dalībvalstu vienotās pārejas uz vasaras laiku nākamā gada martā. Savukārt tās dalībvalstis, kuras vēlēsies ziemas laiku noteikt kā savu pamatlaiku, nākamā gada oktobrī varēs pāriet atpakaļ uz ziemas laiku un tad pārtraukt sezonālo laika maiņu.
Priekšlikumā minēts, ka katrai dalībvalstij līdz 2019. gada aprīlim jāpaziņo, vai tā plāno pastāvīgi piemērot līdzšinējo vasaras vai ziemas laiku. Visām izmaiņām vajadzētu būt saskaņotām ar kaimiņvalstīm.
Šobrīd diskusijas par EK priekšlikumu turpinās un gala lēmums nav pieņemts.
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Tajos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā pulksten trijos naktī atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā pulksten četros naktī – par vienu stundu atpakaļ.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu.
Gandrīz ikviens, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildus stunda dod gan šo psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību un drošības sajūtu, atklāj EM.
Tomēr zinātniskie pētījumi atklāj arī negatīvās laika maiņu puses. Laika grozīšana īslaicīgi ietekmē dažu cilvēku veselības stāvokli un emocionālo labsajūtu, daļai cilvēku traucē bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas.
Kā norāda ministrijā, katram argumentam ir pretarguments – visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionēšanas iekārtām pusdienlaikā. Kaut arī daudzie pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, ES dalībvalstis atbalsta vasaras laika režīmu.
Gadu no gada iedzīvotāji arī soctīklos dalās ar viedokļiem par to, kā viņus laika maiņa ir ietekmējusi.
