Prokuratūra tiesai lūdza pārskatīt Kalinkas pirmstiesas laikā sniegtās liecības, lai "pārbaudītu agrāko liecību saturu".
"Godātā tiesa, esmu sniedzis izsmeļošas liecības un atbildējis uz visiem jautājumiem. Izmantoju savas tiesības un vairāk liecināt nevēlos," tiesā paziņoja Kalinka.
Kalinkas aizstāvis Jānis Junkers tiesā skaidroja, ka "šobrīd prokurora lūgums nesatur nekādu pamatu". Junkers atklāja, ka viņa klients sniedzis liecības jau septiņas reizes. "Mums nav nekā slēpjama par saturu, bet nav skaidrības par to, kāpēc tas nepieciešams," pauda advokāts.
"Pamats ir un tas tika nosaukts. Ja persona agrāk ir liecinājusi, bet šobrīd klāt neko nevēlas piebilst, jautājums – kā tad agrāko liecību saturu varam pārbaudīt? Pirmstiesas pratināšanās iegūtajai informācijai nepieciešama tieša pārbaude," Junkeram skaidroja prokurors.
Tiesa, uzklausot abu pušu viedokļus, nolēma apmierināt prokuroru lūgumu un nolasīt Kalinkas pirmstiesas laikā sniegtās liecības.
Liecībās vairākreiz atkārtots arhitekta teiktais par to, ka savu vainu notikušajā viņš nesaskata. "Nav pamata atzīt mani par aizdomās turamo. Es nevaru atzīt sevi par vainīgu," teica Kalinka.
"Uzsākot projekta darbus tirdzniecības centrā "Maxima", vispirms veidojām skiču projektu. Projektā tika norādīts, ka celtniecība notiks divās kārtās. Līdz tam mūsu uzņēmumam bija laba sadarbība ar Ivaru Sergetu, tāpēc noslēdzām līgumu tieši ar viņu. Gada laikā notika intensīvs projekta darbs. Pēc izstrādāšanas projekta pilno versiju iesniedzām pasūtītājam," rakstīja Kalinka.
Tāpat viņš vairākas reizes savās liecībās uzsvēra, ka būtiskus pārkāpumus projektā nav konstatējis. Liecībās Kalinka minēja, ka būvdarbu laikā arī pasūtītājs, celtnieks vai attiecīgās projekta daļas uzraudzītājs varēja veikt izmaiņas projektā.
"Es nevaru sniegt paskaidrojumu, kāds bija iemesls veikala iebrukšanai," atkārtoti liecībās pauda Kalinka. "Esmu autors tikai projekta arhitektūras sadaļai, autoruzraudzību veicu tikai savai arhitektūras daļai. Man nebija pilnvaru rīkoties citu projekta autoruzraugu sadaļās," toreiz skaidroja Kalinka. "Par to, kā Gulbis veica ēkas ekspertīzi, man nebija pamata šaubīties. Arī rasējumu es neapšaubīju, jo tas bija "HND Grupa" kompetencē," liecībā atzina arhitekts.
Kalinka savās liecībās skaidroja, ka notikušais esot bijis smags trieciens viņa karjerai, kā arī atstājis paliekošas pēdas personīgajā dzīvē. "Darīšu visu, kas manos spēkos, lai palīdzētu noskaidrot patiesību, lai cik smags šis process nebūtu," iepriekš liecināja Kalinka.
Papildus esošajām liecībām Kalinka papildus liecības izvēlējās nesniegt.
Tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
