Sociālie mediji ietekmē mūsu uzņēmību pret dezinformācijas formām un tas var ietekmēt un ietekmē sociālo mediju patērētāju pat tad, ja informācija nav tik daudz maldinoša, cik manipulatīvi pasniegta, lai panāktu noteiktu mērķi, sarunā ar portālu "Delfi" skaidro pētniece Ketlīna Hola Džeimsone, kas nesen izdevusi grāmatu par Krievijas hakeru un interneta "troļļu" ietekmi uz ASV prezidenta vēlēšanām "Kiberkarš: kā Krievijas hakeri un troļļi palīdzēja ievēlēt prezidentu".
Pensilvānijas Universitātes profesore norāda, ka Krievijas pusei pat nebija vajadzīgi spiegi vai militārā izlūkošana, viņiem nav bijusi vajadzīga saziņa ar ASV prezidenta un toreizējā prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa kampaņas veidotājiem, lai izdarītu to, ko izdarīja – ietekmētu vēlēšanas.
Pētniece gan neapgalvo, ka nav bijusi sazvērestība, tā vietā viņa pauž pārliecību, ka vienkārši uzmanīgi vērojot ASV plašsaziņas līdzekļu dienaskārtību un satura plūsmu, Krievijas puse varēja iepazīties gan ar kampaņas stratēģiju, gan izplānot sev nepieciešamās darbības, lai sasniegtu rezultātu.
