VK revīzija atklāj, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ilgākā laika posmā mēģinājusi izveidot uz pedagogu personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītu samaksas sistēmu, tomēr paveiktais nav pietiekams. Kaut arī ir izstrādāts pedagogu darba samaksas normatīvais regulējums, izveidots programmrīks nozares organizēšanai un precīzas statistikas iegūšanai, ir izveidota un tiek pastāvīgi pilnveidota kontroles sistēma, VK uzskata, ka sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību, gan to pārziņā esošo skolu līmenī.

"Valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam ir vairāk nekā 320 miljoni eiro. Šis jautājums skar arī ievērojamu nozarē nodarbināto skaitu – ap 28 tūkstošiem pedagogu. Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu. Valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties," paudusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Pašreizējās pedagogu atalgojumam paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas vadības sistēmas nepilnības pedagogiem rada neskaidrību par slodžu sadali, algu apmēra noteikšanas principiem un kārtību. Revīzijā konstatēts, ka gandrīz visās revīzijā pārbaudītajās skolās darba algas likmes tiek noteiktas pēc skolas vadības subjektīviem ieskatiem, jo mazāk nekā pusei revidēto skolu izstrādāta darba samaksas noteikšanas kārtība un aprakstīta paaugstinātas darba algas likmes noteikšana. Netiek arī definēti skolotāju pienākumi un darba novērtēšanas kritēriji.

VK atzīst, ka vispārējās izglītības pedagogu darbā robežas starp trim darba samaksas elementiem – samaksu par slodzi, piemaksām, prēmijām un naudas balvām – ir kļuvušas ļoti neskaidras vai dažkārt pat pazudušas. Līdz ar to nav skaidrs, kas tiek maksāts par pamata darba pienākumu veikšanu, kas – par papildu pienākumiem vai darbu īpašos apstākļos un kas tiek maksāts par īpaši labi padarītu darbu un augstvērtīgiem darba rezultātiem. Piemaksas bieži tiek noteiktas par tādu pienākumu veikšanu, kas jau ietilpst skolotāju amata aprakstā. Prēmijas skolotājiem tiek maksātas, maksimāli izmantojot pieejamo finansējumu.

VK ieteikusi IZM izvērtēt iespēju vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem noteikt normālo jeb 40 darba stundu slodzi nedēļā, atsakoties no līdzšinējās 30 stundu slodzes. Vienlaikus tās ietvaros skaidri jānosaka pienākumi, kas jāveic skolotājam, pildot pedagoģisko darbu. Tāpat nepieciešams nodalīt pārējo darba apjomu, kas būtu papildu darbs par atbilstošu piemaksu un padarītu sistēmu saprotamu.

Revīzijā konstatēts, ka 60% pedagogu strādā vairāk par 30 stundām nedēļā. Tas nozīmē, ka skolās tiek radīts ievērojams dokumentu daudzums – nolikumi, rīkojumi un citi, lai noteiktu pedagogam papildus slodzei darāmos darbus. Šie dokumenti nepieciešami, lai noteiktu arī samaksu par laiku, kas pārsniedz 30 darba stundas nedēļā, lai tā sasniegtu normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas.

Skolās ir nepieciešams arī veikt detalizētu visu pedagogu darba stundu uzskaiti. Turklāt tas darāms tā, lai uzskaite uzrādītu gan iepriekš plānotās darba stundas, gan kopumā visas pedagoga nostrādātās stundas. Pašreizējā prakse liecina par nepilnīgu stundu uzskaiti vai gluži pretēji – par stundu uzskaiti dubultā apmērā.

Pedagogu darba samaksas sistēmas nepilnību dēļ pašvaldību izglītības iestāžu pedagogi tikai aptuveni mēnesi pēc mācību gada sākuma saņem skaidru informāciju par gaidāmo darba samaksu konkrētajā mācību gadā.

Uz šo trūkumu, kas rada nevienlīdzīgus apstākļus pedagogiem salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem un ietekmē skolu spēju izpildīt normatīvo aktu prasības pedagogu darba samaksas noteikšanā un aprēķināšanā, revidentiem norādījuši ne tikai paši skolotāji, bet arī skolu vadība un pašvaldību atbildīgie darbinieki.

VK uzskata, ka aprēķini par skolām piešķiramās naudas daudzumu, kas ik gadu tiek veikti, pamatojoties uz skolēnu skaitu skolās 1. septembrī, nevar būt attaisnojums pedagogu turēšanai neziņā par gaidāmo atalgojumu.

Vienlaikus revīzijā konstatēti arī pozitīvi piemēri, kas liecina, ka ir iespējams laicīgi informēt pedagogus par paredzamo slodzi un samaksu nākamajā mācību gadā vēl pirms informācijas par mērķdotāciju apmēru saņemšanas no ministrijas. Piemēram, Krustpils pamatskolā jau jūnijā starp izglītības iestādi un pedagogu slēgta vienošanās pie darba līguma, kurā norāda paredzamo slodzi nākamajā mācību gadā. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā pedagogiem pirms vasaras atvaļinājuma izsniedz pārskatu, kurā ir uzrādītas plānotās mācību stundas, stundas citu pienākumu veikšanai, kā arī darba algas likme un piemaksu apmērs.

Revīziju "Vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu?" VK izlases kārtībā veica desmit pašvaldību 32 izglītības iestādēs. Revīzija veikta par pašvaldību darbību laikā no 2017. gada līdz 2018. gada jūnijam.

Savukārt IZM pauž, ka revīzijas ziņojumā atsevišķos jautājumos novērojama nepilnīga izpratne par izglītības sistēmas pārvaldību, pašvaldību un to izveidoto iekšējās kontroles sistēmu dažādību, taču atzīst, ka VK revīzijas secinājumi palīdzēs pilnveidot kontroles procedūras un sekmēt visu iesaistīto pušu atbildīgu rīcību normatīvo aktu ievērošanā.

Ministrijā skaidro, ka tā piešķir valsts finansējumu pašvaldībām pedagogu darba samaksai, ņemot vērā skolēnu skaitu atbilstošajā izglītības programmā un tai noteiktos papildu koeficientus. Ministrija nodrošina līdzekļu izlietojuma kontroli, pēc nepieciešamības veicot grozījumus normatīvajos aktos, tādējādi sekmējot pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanu un darba samaksas paaugstināšanu. Lai veicinātu efektīvu līdzekļu pārvaldību, noteikts, ka pašvaldībām IZM ik gadu jāiesniedz pārskati par piešķirtā finansējuma izlietojumu. Ministrija pārskatus izvērtē, datus analizē un veic normatīvajos aktos noteiktās kontroles.

Pedagogiem atalgojumā ir jāsaņem viss valsts piešķirtais finansējums, un tam pilnā apmērā jāatspoguļojas tarifikācijā. Tāpēc pašvaldību izglītības iestāžu kopējais pedagogu tarifikācijās uz kārtējā gada 1. septembri neatspoguļotais finansējums nedrīkst pārsniegt 2% no pašvaldībai piešķirtās mēneša mērķdotācijas. Ja pašvaldībā gada beigās izveidojies neizlietotās valsts mērķdotācijas uzkrājumu lielāks par 1%, tad attiecīgi nākamajā periodā ministrija samazina mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā. Šī norma pirmo reizi tiek piemērota no šā gada 1. septembra, un ir veikts ieturējums kopumā par 1,4 miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā pašvaldības, kuras izvēlētas kā revidējamās vienības, ir mazas pašvaldības ar salīdzinoši nelielu audzēkņu skaitu, ar vienveidīgu izglītības iestāžu tīklu. IZM norāda, ka revīzijai izvēlētā skolu un pašvaldību izlase nav visaptveroša un neļauj vispārināt revīzijā secināto par kopējo pedagogu darba samaksas organizēšanu Latvijā. 32 jeb 4,8 % no 660 pašvaldību vispārējās izglītības iestādēm, kurās mācās 2,6% no pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skolēniem, un 10 no 119 pašvaldībām nav pietiekami reprezentatīva izlases kopa, skaidro IZM.

Vienlaikus atbildīgā ministrija uzskata, ka atsevišķi ieteikumi var palīdzēt pašvaldībām pilnveidot to iekšējās kontroles sistēmu, lai to izglītības iestādēs būtu vienota pieeja normatīvā regulējuma piemērošanā. Pašvaldībām kā skolu dibinātājam ir pienākums organizēt procesu tā, lai valsts piešķirto finansējumu pedagogu darba samaksai izlietotu racionāli un efektīvi, rūpējoties gan par realitātei atbilstošu skolu tīklu, gan par pedagoģiskā personāla skaitu, lai bērniem tiktu nodrošinātas kvalitatīvas un pieejamas izglītības iespējas. Revīzijas ziņojumā gan nav atrodama informācija par pašvaldību, tajā skaitā izglītības pārvalžu, darbību, nodrošinot pedagogu atlīdzības sistēmas iekšējās kontroles. Nav arī vērtēti cēloņi, kādēļ pašvaldību izglītības iestādes ir pārkāpušas normatīvo aktu prasības, vai tā ir sarežģīta un neskaidra normatīvā bāze, vai arī izglītības iestāžu rīcības sekas, norāda IZM.

Revīzijā konstatētā atšķirīgā pieeja piemaksu, prēmiju un naudas balvu kritēriju noteikšanas un piešķiršanas kārtībā vienas pašvaldības skolās liecina par pašvaldības izglītības pārvaldes nepietiekamu iesaistīšanos izglītības procesā. Pašvaldības nenodrošina pietiekamu kontroli pār to, vai izglītības iestādes izpilda Ministru kabineta noteikumos prasīto, ka izglītības iestādē jābūt izstrādātai kārtībai piemaksu, prēmiju un naudas balvu noteikšanai ar skaidri definētiem kritērijiem. Saskaņā ar Pedagogu darba samaksas noteikumiem pedagogu mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs, tāpat noteikumos skaidri definēta piemaksu noteikšana pedagogiem par darbu īpašos apstākļos.

Atbilstoši Izglītības likumam izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par MK noteikto darba samaksu. IZM norāda, ka tā vienmēr uzsvērusi izglītības iestāžu autonomijas nozīmi, kas sekmē skolu attīstību. Skolas direktors ir atbildīgs par darba organizēšanu un slodžu plānošanu, tai skaitā darbinieku amata aprakstu sagatavošanu un skaidriem kritērijiem piemaksām un citiem skolas iekšienē risināmiem atlīdzības jautājumiem. Tāpat ministrija uzsver, ka ir strādājusi, lai veicinātu birokrātiskā sloga samazināšanu, nodrošinot pedagogu darba samaksas kontroles mehānismus un finanšu atskaišu pieejamību elektroniski.

IZM nepiekrīt apgalvojumam, ka Pedagogu darba samaksas noteikumi neatbilst Satversmei attiecībā uz pedagogu virsstundu darba apmaksu. Normatīvais regulējums neliedz apmaksāt pedagogu virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma regulējumam, ja pedagoga darba specifika pēc būtības ir saistīta ar virsstundu darba veikšanu. Vēl ministrijā piebilst, ka jāņem vērā, ka skolotājam, aizvietojot kolēģi prombūtnes laikā, nereti palielinās darba intensitāte, jo mācību process jāīsteno skolēniem pieejamā laikā. Tādēļ aizvietošanu apmaksājot kā virsstundu darbu, izveidotos situācija, ka darbinieks par vienu darba stundu saņemtu trīskāršu samaksu. Atbilstoši VK ieteikumiem IZM turpinās darbu pie pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveides, izvērtējot iespēju ieviest normālās darba organizācijas elementus izglītības sistēmā.

Attiecībā uz iepazīstināšanu ar skolotājam tarificēto darba algu ministrija akcentē, ka jau šobrīd pie vienādas aprēķina sistēmas ir pašvaldības un izglītības iestādes, kas var izpildīt Darba likumā noteiktās normas un savlaicīgi informēt pedagogus par paredzamo slodzi un atlīdzību. Pašvaldībām un izglītības iestādēm rūpīgāk jāveic izglītības procesa un finanšu plānošanas darbs un jāpiemēro normatīvajos aktos noteiktās mērķdotāciju aprēķina formulas. Ministrija rosinājusi veikt mērķdotāciju aprēķinu gada pēdējiem četriem mēnešiem, balstoties uz skolēnu skaitu mācību gada beigās, taču šāds priekšlikums nav guvis pašvaldību atbalstu, pauž ministrijā.

Noslēgumā IZM skaidro, ka ir atvērta konstruktīvai sadarbībai ar VK, lai veicinātu ieteikumu ieviešanu un jau šobrīd abas puses ir saskaņojušas ieteikumu ieviešanas grafiku, tādējādi iespēju robežās pilnveidojot mērķdotāciju piešķiršanas un izlietošanas kontroles procesus.