Ja augstskolu akadēmiskais personāls, tostarp rektors, nepratīs latviešu valodu profesionālās pienākumu veikšanai atbilstošā līmenī, izglītības iestādei nāksies lietot tulka pakalpojumus.

To īstenos ar grozījumiem likumā "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu", kā arī ar jauna likuma projektu Rīgas Juridiskās augstskolas atbalstam.

Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni.

Studijas minētajās augstskolās notiek tikai angļu valodā, tāpēc prasības pēc valsts valodas prasmēm akadēmiskajam personālam nav nepieciešamas, skaidrots likumprojekta anotācijā. Taču saziņa ar privātpersonām un iestādēm augstskolām būs jānodrošina valsts valodā.

Vēstīts, ka pērnā gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija lēma nevirzīt apstiprināšanai Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju un Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") rektoru Andersu Pāzlovu.

Ministrija norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi no augstskolu rektoriem prasa latviešu valodas prasmes, kas atbilst vismaz C līmeņa pirmajai pakāpei.

Februārī ministrija lēma virzīt izmaiņas Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai Pāzlovu atkal varētu apstiprināt amatā bez valsts valodas prasmju eksāmena kārtošanas.

Pēc ceļa caur valdību grozījumi nonāca Saeimā, kur tos skata steidzamības kārtā. Tāpēc Saeimai izmaiņas vēl jāskata galīgajā lasījumā.

Rīgas Ekonomikas augstskola dibināta 1993. gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu. Savukārt Rīgas Juridiskā augstskola dibināta 1998. gadā.