Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Satversmē paredz, ka Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs atklātā Saeimas balsojumā. "Par" grozījumiem Satversmē balsoja 85 deputāti, trīs parlamentārieši balsoja "pret".
Jāatgādina, ka tieši ZZS deputāti iepriekš Saeimā iesniedza grozījumus Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Šo likumprojektu Saeima lēma nodot izskatīšanai komisijām.
Tieši uz šo ZZS ieceri savā uzrunā no tribīnes atsaucās deputāts Valdis Kalnozols (ZZS). "Aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu, kamēr nav izskatīts tautas vēlēts prezidents. Kāpēc? Faktiski šis priekšlikums ir atgriešanās Augstākās padomes laikā," skaidroja deputāts. Viņš pieļāva, ka ceturtdien atbalstu guvušie grozījumi radīti kā sava veida atriebība tiem, kuru dēļ 2015. gadā par Valsts prezidentu nekļuva Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.
"Uzticamies savai tautai, iedodam iespēju viņai ievēlēt prezidentu, ar ko viņi lepojas un lai viņi jūt, ka viņi paši šo izvēli ir izdarījuši, nevis mūs vaino, ka mēs esam ne to ievēlējuši, ko kāds nav gribējis," norādīja Kalnozols, aicinot atlikt lēmumu par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu.
"Pret" grozījumiem Satversmē par atklātu prezidenta ievēlēšanu balsoja arī deputāts Jānis Vucāns (ZZS). Viņš portālam "Delfi" skaidroja: "Es vēl joprojām uzskatu, ka atkāpšanās no aizklātās balsošanas gan par prezidentu, gan tik pat lielā mērā arī par ģenerālprokuroru, gan par vēl dažiem amatiem ir atkāpšanās no tiem demokrātijas principiem, kādi ielikti Latvijas Satversmē pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad Satversme tika izveidota un tika rūpīgi pārdomāts sadalījums starp varām."
"Mums ir jāapzinās, ka Valsts prezidents pēc būtības pilda parlamenta otrās kameras funkcijas, atgriežot vai neatgriežot likumprojektus. Ir ļoti svarīgi, ka prezidents kā otrā kamera būtu absolūti neitrāls," uzsvēra deputāts.
"Man šķiet, ka mums parlamentā parādās tāda problēma – deputātiem kopumā ir pārāk zems pašvērtējuma līmenis. Mēs neapzināmies to, ka pēc būtības mums ir iedotas stipri lielas pilnvaras, mums tās ir jāizmanto pēc labākās sirdsapziņas," turpināja Vucāns.
"Frakcijas vadība vēlējās, lai būtu iespējami viendabīgs šis balsojums," pauda parlamentārietis. Viņš piebilda, ka ne viņš, ne Kalnozols nav slēpis savu nostāju no frakcijas iepriekš.
Vaicāts, vai atbalsta savas frakcijas iesniegtos grozījumus Satversmē par tautas vēlētu prezidentu, parlamentārietis atbildēja, ka tur ir "gan plusi, gan mīnusi". Šādi grozījumi prasītu ļoti nopietnas pārbīdes arī citos likumos. Ja būtu iespēja apskatīt piedāvājuma pilno ainu, tad Vucāns būtu gatavs ideju izvērtēt. Taču šobrīd, kad nav zināms, kā šāds ierosinājums var ietekmēt varu sadalījumu valstī, deputāts ir stipri piesardzīgs.
"Es uzskatu, ka šis lēmums, atklāta prezidenta ievēlēšana Saeimā, ir demokrātijas izkropļošana. Tā ir manipulācija ar deputātu prātiem, ar cilvēku prātiem," tā portālam "Delfi" savu izvēli balsot "pret" grozījumiem Satversmē skaidroja Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS).
Viņa uzskata, ka īsta demokrātija var būt tikai tad, ja cilvēks balso, vadoties pēc savas sirdsapziņas, kas esot iespējams tikai aizklātā balsojumā. "Cilvēks nedrīkst būt no ārpuses ietekmēts. To, ka aizklātais balsojums strādā, ir pierādījusi mūsu valstī esošā vēsture, kā arī citu valstu pieredze," uzsvēra deputāte.
Kozlovska atzina, ka iestājas par Saeimā iesniegtajiem grozījumiem par tautas vēlētu prezidentu. "Satversmē ir nepieciešami grozījumi, kas paredz, ka tauta ievēl savu prezidentu. Tiesa gan, arī tam jānotiek aizklātā balsojumā. Es uzskatu, ka pa īstam izteikt savu viedokli var tikai aizklātā balsojumā," uzsver Kozlovska.
