Saeima ceturtdien noraidīja vairāku Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) par biedrības "Papardes zieds" interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto "tikumības grozījumu" atcelšanai. Par šo jautājumu pirms balsojuma izvērtās plašas tautas kalpu debates.
"Par" pieprasījumu balsoja 23 deputāti, "pret" bija 43 parlamentārieši un 11 deputāti balsojumā atturējās. "Par" balsoja vairums "Saskaņas" deputātu, trīs Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši, viens "zaļzemnieks", viens Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis un vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti. Deputātu balsojumu var redzēt šeit.
Saeimas lēmumu pavadīja vairāk nekā stundu garas deputātu debates. Skaidrojot pieprasījumu, viena no tā iesniedzējām deputāte Jūlija Stepaņenko (S) norādīja, ka "kopš 2016. gada Latvijā tiek īstenots projekts par ārvalstu oligarha Džordža Sorosa naudu – [caur] "Open society foundations" fondu".
Tā mērķis, kā citēja Stepaņenko, ir: "Līdz 2018. gada parlamenta vēlēšanām panākt Izglītības likuma "tikumības grozījumu" atkārtotu pacelšanu politisko debašu dienaskārtībā ar mērķi veicināt šo grozījumu atcelšanu esošās vai nākamās Saeimas sasaukumā."
Deputāte uzsvēra, "lai cik lielu labumu kāds no jums būtu saņēmis no šī fonda darbības, jūs nedrīkstat atbalstīt principu, ka Latvijas tautas griba, Saeimas darbs un pieņemtie lēmumi ir grozāmi ar naudas palīdzību".
Nākamais tribīnē kāpa deputāts Atis Lejiņš, kurš iepazīstināja deputātus ar HIV izplatību Latvijā, sakot, ka tā rādītājs valstī ievērojami augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Gandrīz viena ceturtā daļa no visiem jaunajiem HIV gadījumiem Latvijā ir inficējušās personas vecumā līdz 29 gadiem. "Tā ir mūsu jaunā paaudze. Es ar šausmām iedomājos, kas notiktu Latvijā, ja nebūtu "Papardes zieds"!" pauda deputāts.
Skarba bija deputāte Lolita Čigāne: "Nevalstiskās organizācijas ir kā dzeņi, viņu balss ir jādzird visā mežā, un viņi strādā ar lielākajām problēmām un sāpīgākajiem jautājumiem. Ja mēs šos "dzeņus" gribam apklusināt, mēs dzīvojam totalitārā valstī vai Putina Krievijā? Acīmredzot tādu valsti šeit grib ieviest Jūlija Stepaņenko, uzbrūkot "Papardes ziedam", kas ir teicis nepatīkamas, bet mums ļoti svarīgas lietas."
Savukārt pieprasījumu atbalstīja NA deputāte Inguna Rībena. "Mūsu valstī darbojas ārzemju kapitāla finansēta organizācija, kas par savu mērķi ir izvirzījusi grozīt demokrātiskās vēlēšanās ievēlēta suverēnas valsts parlamenta lemtu likumu," sašutusi bija parlamentāriete.
"Tā sauktie tikumības grozījumi Izglītības likumā bija reakcija uz centieniem agri iebojāt mūsu bērnu neaizsargāto morālo apziņu. Pēc manas pārliecības aizsargāt bērnus ir svēts valsts varas pienākums," savās pārdomās dalījās Rībena.
""Papardes zieds" gan sevi sauc par nevalstisku organizāciju, bet patiesībā tas tikpat labi varētu saukties par rokdarbnieču pulciņu vai ragu un nagu sagādes kantori," skarba bija deputāte. Viņa pauda sašutumu, ka arī Sabiedrības integrācijas fonds ir piešķīris līdzekļus "Papardes zieda" aktivitātēm.
"Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs, uzrunājot kolēģus, aicināja viņus negraut Saeimas prestižu un nerunāt par to, "ka tāda nauda kā 10 tūkstoši eiro, kas nāk no kaut kurienes, var ietekmēt jūsu balsojumu".
"Šodien mēs esam bezprecedenta gadījuma liecinieki. Saeimas likumdevēju atsevišķi pārstāvji uzbrūk sabiedriskam sektoram. Tas ir kaut kas līdz šim nav bijis, nav dzirdēts un es domāju, jūs visi ļoti labi atceraties, ka vadošā valsts [ar] šādu praksi ir Krievija," sacīja Romualds Ražuks. (V)
"Tā saucamie tikumības grozījumi tiks atcelti. Tas ir tikai laika jautājums. Bet jautājums par to, ar cik jauniešu veselību un dzīvību par to tiks maksāts?" retoriski vaicāja Ražuks.
Ziņots, ka 11 Saeimas opozīcijas deputāti ir iesniedza pieprasījumu Kučinskim par Džordža Sorosa dibinātas ārvalstu organizācijas Starptautiskā fonda "Open Society Foundations" un valsts budžeta finansētājām biedrības "Papardes zieds" aktivitātēm pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Deputāti pieprasīja Kučinski izvērtēt, vai "Papardes zieds" aktivitātes, kuras ir apmaksātas no organizācijas "Open Society Foundation", nav uzskatāmas par iejaukšanos Latvijas valsts iekšējās lietās, īpaši ņemot vērā, ka viena no organizācijas projekta aktivitātēm ir mediju kampaņas priekšvēlēšanu posmā.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vadītāja vietniece Kristīne Zonberga savukārt uzskata, ka šādas debates Saeimas plenārsēdē liecina, ka atsevišķiem deputātiem nav ne mazākās izpratnes par to, kā darbojas nevalstiskās organizācijas, tai skaitā, kā pieņem lēmumus un piesaista finansējumu.
"Šādas negācijas, it īpaši priekšvēlēšanu laikā, vērtējamas kā apzināta vēlme mazināt sabiedrības uzticēšanos sektoram, kas nereti ir arī kritiski pret publisko sektoru, kā arī šķelt sabiedrību jeb potenciālos vēlētājus. Bet pats būtiskākais - ir nepieņemami, ka demokrātiskā valstī atšķirīgu ideoloģisku uzskatu dēļ pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tiek padarīti par "ārvalstu aģentiem", kas ir tipiska retorika autoritārās valstīs," norāda Zonberga.
Jau vēstīts, ka Saeima 2015. gadā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.