Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc plašām diskusijām trešdien vēl nenoslēdza darbu pie likumprojektu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu, taču to ir plānots izdarīt ceturtdien, lai Saeima jau 4. oktobrī – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – lemtu par grozījumiem galīgajā lasījumā.
Komisija trešdien skatīja grozījumus likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" pirms trešā lasījuma. Kopumā bija iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumi.
Sēde sākās uz pesimistiskas nots. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) sēdes sākumā deputātus informēja, ka iesniegtie priekšlikumi nav tikai tehniskas dabas, bet arī pēc būtības. Deputātu starpā valdīja satraukums, ka darbs pie grozījumiem varētu ieilgt, līdz ar to par likumprojektu Saeima galīgajā lasījumā vēl nepagūtu lemt pirms Saeimas vēlēšanām.
Virkni priekšlikumu bija iesniedzis deputāts Veiko Spolītis. Viņš atzina, ka priekšlikumus iesniedzis sadarbībā ar VDK zinātniskās izpētes komisiju un "tas nav noslēpums". Deputāts izpelnījās citu parlamentāriešu nosodījumu, jo Spolīša iesniegtie priekšlikumi bija plaša tvēruma, nevis tehniskas dabas. Piemēram, Ringolds Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no NA) pārmeta Spolītim atbalstu "čekas aģentiem".
Divu stundu garajā sēdē komisija saspringtā gaisotnē izskatīja teju visus priekšlikumus. Komisija uz sēdi sanāks vēl ceturtdien pirms Saeimas plenārsēdes, lai veiktu tehniskus precizējumus. To izdarot, likumprojektu komisija varēs virzīt trešajam lasījumam.
"Līdz gada beigām internetā būs pieejamas publiskās kartotēkas, kas likumā minētas, arī slavenā telefongrāmata. Un līdz maijam internetā būs atrodami pārējie visi dokumenti," žurnālistiem pēc sēdes skaidroja Laizāne. "Pilnīgi skaidrs, ka līdz gada beigām būs tikai bez komentāriem publicētas kartotēkas."
"Es biju ļoti pārsteigta, ieraugot partneru priekšlikumus, šai gadījumā – konkrēti no Veiko Spolīša, kas nav viņa priekšlikumi. Pirms tam Kangera kungs bija izsūtījis deputātiem, līdz ar to varēja pamanīt, ka viņš īpaši pat paskaidrot nevarēja [tos]. Uz trešo lasījumu, pēc tā, kad darba grupa, nozares profesionāļi, eksperti ir rūpīgi strādājuši, iesniegt šādus priekšlikumus: jā, manā uztverē tas bija pilnīgi noteikti, lai šis likumprojekts netiktu pieņemts šajā Saeimā," portālam "Delfi" atzina Laizāne.
"Jautājums, ka notiks 4. oktobrī, jo visi šie priekšlikumi, Spolīša kunga priekšlikumi, protams, būs Saeimai jābalso," iezīmēja komisijas vadītāja. "Es neesmu pārliecināta, vai nebūs kolēģi, kas patiesi [Saeimas sēdē] nobalsos "par" Spolīša kunga priekšlikumiem. Tie ir tik pretrunīgi ar komisijas [priekšlikumiem], ka likumprojekts pilnībā atgriežas komisijā un tātad netiek pieņemts. Tādu varbūtību es pieļauju," skaidroja Laizāne.
Ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pret bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkas publicēšana internetā, žurnālistiem pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes trešdien apliecināja biroja priekšnieks Jānis Maizītis. šie grozījumi var kalpot Latvijai nedraudzīgu valstu interesēs.
Arī LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris medijiem izplatītā paziņojumā norādījis, ka Saeimas atbalstu guvušie grozījumi šādā redakcijā nav pieņemami, jo ignorē PSRS okupācijas realitāti un zinātnieku rekomendācijas.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi priekšlikumus par publicējamiem VDK dokumentiem. Paredzēts, ka jau šogad Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) interneta vietnē publicēs vairākas VDK dokumentu grupas.
Otrajā lasījumā Saeimas atbalstu guvušais priekšlikums paredz, ka 2018. gadā LNA internetvietnē publicēs četras VDK dokumentu grupas: LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas; LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku; LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku.
