Foto: F64

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pret bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkas publicēšanu internetā, žurnālistiem pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes apliecināja biroja priekšnieks Jānis Maizītis.

Ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi priekšlikumus par publicējamiem VDK dokumentiem. Paredzēts, ka jau šogad Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) interneta vietnē publicēs vairākas VDK dokumentu grupas.

Otrajā lasījumā Saeimas atbalstu guvušais priekšlikums paredz, ka 2018. gadā LNA internetvietnē publicēs četras VDK dokumentu grupas: LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas; LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku; LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku.

Trešdien komisija turpināja darbu pie likumprojekta pirms trešā lasījuma Saeimā. Plānots, ka komisija pie tā darbu varētu noslēgt ceturtdien īsi pirms Saeimas sēdes.

Maizītis klāstīja, ka SAB vienmēr bijis kritisks par VDK dokumentu publiskošanu. Viņš aicināja apzināties, ko nozīmē tīmeklis, internets un kā tur ir iespējams manipulēt ar informāciju, to dzēšot un izmainot. SAB priekšnieks uzsvēra, ka to var izmantot Latvijai nedraudzīgas valstis.

SAB atbalsta likumprojekta pirmā lasījuma redakciju, kas paredzēja noteikt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC) uzdevumu digitalizēt tā rīcībā esošos dokumentus un nodot tos LNA, kurš nodrošinātu to glabāšanu un publisku pieejamību. Taču tagad – otrajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā – ir mainīta likuma jēga un būtība. Tāpat ir mainīts mērķis – no publiskās pieejamības uz publicēšanu internetā.

Viņš apliecināja, ka esošā likumprojekta redakcija var graut uzticību Latvijas drošības iestādēm. "Tas ir ļoti vienkāršs princips. Drošības iestāde strādā ar slepeniem palīgiem, arī mēs strādājam," skaidroja Maizītis. "Kurš tad nāks un uzticēsies tādai drošības iestādei, lai kādā valsts režīmā tā strādātu, ja pēc tam būtu pietiekami lielas šaubas, ka vienā brīdī informācija tiek publiskota?".

Sarunā ar žurnālistiem SAB vadītājs aicināja Valsts kontroli (VK) izvērtēt bijušās VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu: "Es drīzāk aicinātu Valsts kontroli pavērtēt to, kādus rezultātus šī zinātniskās izpētes komisija ir sasniegusi pēc iepriekš pieņemtā likuma, kur pamatideja bija izpētīt, tad sniegt ieteikumus valdībai, kādā veidā informācija ir publiskojama, un kas tad ir izdarīts šobrīd."

Vaicāts, vai VDK kartotēkā atrodami arī SAB aģentu vārdi, vai viņi jau ir izņemti, Maizītis pauda, ka "uz šādiem jautājumiem neviens specdienests nekad neatbildēs".

Vēstīts, ka arī LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris medijiem izplatītā paziņojumā norādījis, ka Saeimas atbalstu guvušie grozījumi šādā redakcijā nav pieņemami, jo ignorē PSRS okupācijas realitāti un zinātnieku rekomendācijas.

Kangeris paziņojumā atgādina, ka vēsturnieki LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārskatā ir rekomendējuši atteikties no likuma, jo tas ietver ne vien juridiski nederīgu procesu sadarbības ar VDK jeb čeku konstatēšanai vai nekonstatēšanai, bet ir tiesiski novecojis un konstruē "virtuālo realitāti". Zinātnieki rekomendēja pieņemt ''Atklātības likumu'', kura galvenā tēze bija uztvert okupāciju dokumentus un okupācijas režīma represiju un kontroles pētniecību kompleksi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!