Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu.
"Par" grozījumiem balsoja 81 deputāts, "pret" trīs parlamentārieši, balsojumā atturējās viens deputāts. "Pret" balsoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Līga Kozlovska, Valdis Kalnozols un Jānis Vucāns.
Uz otro lasījumu grozījumiem bija iesniegts viens priekšlikums. Deputāts Kalnozols piedāvāja noteikt, ka "Valsts prezidentu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās". Deputāts priekšlikuma pamatojumā skaidrojis, ka, "ņemot vērā, ka uz doto brīdi valstiski svarīgi procesi, tai skaitā prezidenta vēlēšanas, ir zaudējušas tautas uzticību, piedāvātie grozījumi ļauj tautai ievēlēt valsts prezidentu un gūt dotajam postenim tautas uzticību."
Iepriekš Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz vairākām pretrunām šajā priekšlikumā. Piemēram, saturiski šis priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes 35. pantu, kas nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Līdz ar to šis priekšlikums nebija balsojams.
Diskutējot par grozījumiem, tribīnē kāpa Ringolds Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no NA). Viņš pauda, ka ir "jāsaprot, ka Satversmi nedrīkst grozīt tādā ātrā tempā, kā mēs to darām. Tas ir amorāli!" Vienlaikus viņš skaidroja, ka atbalstīs atklāto balsošanu: "Bet vēlreiz saku – tas neko labu nedos, un arī neko sliktu būtībā nedos."
Par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām skeptisks bija arī deputāts Romāns Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no "Saskaņas").
"Pirmais un galvenais jautājums ir: kāds prezidents mums ir vajadzīgs? Mums ir vajadzīgs stiprs nācijas līderis, kurš dzirdētu un ar vienādu cieņu izturētos pret visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, dzimtās valodas vai dzīves vietas. Vai, balsojot Saeimā, var ievēlēt šādu tautas līderi? Nē, nekad mūžā!" pauda deputāts.
Tāpat kā Mežeckis, arī deputātu Jūlija Stepaņenko (S) iestājās primāri par tautas vēlētu prezidentu. "Es uzskatu, ka tautai ir daudz vairāk jāpiedalās politika, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jo politiski aktīva tauta nozīmē politiski izglītotu tautu. Un tas savukārt nozīmē drošu valsti," norādīja Stepaņenko.
Kozlovska, kura balsoja "pret" grozījumiem, norādīja, ka tieši tautas vēlēts prezidents "ir augstākā demokrātijas forma. Pretējā gadījumā tā ir manipulācijas un deformācija par demokrātiju."
Vēstīts, ka šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, Satversmes grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori.
Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Likumprojektu par grozījumiem Satversmē iepriekš Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
LRA pārstāvis Edvards Smiltēns iepriekš Juridiskai komisijai uzsvēra, ka būtībā šie grozījumi ir "ārkārtīgi vienkārši, iespējams, vienkāršākie Saeimas vēsturē", jo nepieciešams vienā vārdā grozīt vien divus burtus. Deputāts uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā ir gadiem ilgi diskutēts jautājums, un sabiedrība sagaida risinājumu. Viņaprāt, sabiedrība grib zināt, kā balsojuši viņu priekšstāvji, kā tiek realizēta tautas griba.
Tāpat ziņots, ka ceturtdien ceturtdien izskatīšanai komisijās nodevusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izstrādātos grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti, balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Taču grozījumi paredz noteikt, ka Valsts prezidentu ievēl "Latvijas tauta uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās".
Tāpat likumprojekts paredz, ka pēc ne mazāk kā puses visu Saeimas deputātu priekšlikuma var rosināt Valsts prezidenta atlaišanu. Par to pēc tam deputāti lemtu slēgtā Saeimas sēdē un ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var nolemt rosināt Valsts Prezidenta atlaišanu. Savukārt pēc tam izdarāma tautas nobalsošana.
Kritisks par grozījumiem bija "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. "Tā ir apzināta vēršanās pret šobrīd Saeimā jau apstiprinātajiem tik svarīgajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz Valsts prezidenta atklātu vēlēšanu. Tas ir mēģinājums tik nevēlamās izmaiņas torpedēt, aizmiglot šo diskusiju ar ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tas, ka atklāta prezidenta ievēlēšana šādi joprojām tiek vilcināta, liecina, ka šī Saeima nav gatava atbildēt par saviem lēmumiem un pamatot tos vēlētājiem," kritisks bija Abu Meri.
