Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodevusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izstrādātos grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
"Par" grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām balsoja 70 deputātu, "pret" 15 parlamentārieši un divi deputāti no balsojuma atturējās. "Par" grozījumiem balsoja Nacionālā apvienība, ZZS, "Saskaņa", Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti. "Pret" grozījumiem balsoja "Vienotības" deputāti. Balsojuma rezultātu var redzēt šeit.
Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti, balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Taču grozījumi paredz noteikt, ka Valsts prezidentu ievēl "Latvijas tauta uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās".
Tāpat likumprojekts paredz, ka pēc ne mazāk kā puses visu Saeimas deputātu priekšlikuma var rosināt Valsts prezidenta atlaišanu. Par to pēc tam deputāti lemtu slēgtā Saeimas sēdē un ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var nolemt rosināt Valsts Prezidenta atlaišanu. Savukārt pēc tam izdarāma tautas nobalsošana.
Kritisks par grozījumiem bija "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. Viņš akcentēja, ka par šādiem grozījumiem ir nepieciešamas plašas diskusijas sabiedrībā. Deputāts arī pārmeta grozījumu iesniedzējiem, ka likumprojektam nav pievienota klāt anotācija, kas pamatotu šos nozīmīgos grozījumus.
"Tā ir apzināta vēršanās pret šobrīd Saeimā jau apstiprinātajiem tik svarīgajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz Valsts prezidenta atklātu vēlēšanu. Tas ir mēģinājums tik nevēlamās izmaiņas torpedēt, aizmiglot šo diskusiju ar ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tas, ka atklāta prezidenta ievēlēšana šādi joprojām tiek vilcināta, liecina, ka šī Saeima nav gatava atbildēt par saviem lēmumiem un pamatot tos vēlētājiem," kritisks bija Abu Meri.
Savukārt deputāte Inga Bite LRA vārdā aicināja "Saeimu būt konsekventai un pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus, vispirms atbalstot atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, kas ir iespējama, jau ievēlot nākamo Valsts prezidentu. Bet pilnībā izstrādāt un ieviest tautas vēlētu prezidenta ideju ir iespējams vienīgi Valsts prezidentam, kurš tiks ievēlēts 2023. gadā."
Arī viņa pauda, ka Satversmes grozījumu mērķis nav Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa, bet, visticamāk, tiek meklēti argumenti LRA iesniegtā piedāvājuma par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu noraidīšanai.
Grozījumus Saeimā iesniedza vairāki ZZS deputāti: Armands Krauze (ZZS), Valdis Kalnozols (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS) un Līga Kozlovska (ZZS), kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Gunārs Kūtris, kurš rudenī gaidāmajās vēlēšanās startēs no ZZS.
Vēstīts, ka valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā. Saeima otrajā lasījumā varētu lemt jaunnedēļ.
Likumprojektu par grozījumiem Satversmē iepriekš Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
