Foto: LETA
Plānots, ka vienotā Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēma, kas ļaus elektroniski tiesībsargājošajām un drošību sargājošajām iestādēm apmainīties ar operatīvo informāciju, sāks darboties 2022. gada beigās, bet 2025. gadā to varētu saslēgt ar līdzīgo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmu, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pastāstīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Pēc sēdes žurnālistiem Kriminālpolcijas galvenais priekšnieks skaidroja, ka ar 2019. gada sākumu ir plānots Iekšlietu ministrijā (IeM) un Valsts policijā realizēt jau minētās sistēmas ieviešanu un gala rezultāts paredzēts 2022. gada noslēgumā. Uz 2022. gadu sistēmā būs iekļauta arī ģeneralprokuratūra un uz jautājuma zīmes vēl esot tiesu pieslēgšana. Patlaban to ir akceptējusi Augstākā tiesa, taču, iespējams, ar sistēmu būs jānodrošina arī dažas apgabaltiesas.

Sistēmas ideja paredz, ka drošību un tiesībsargājošās iestādes izlūkošanā iegūto informāciju apstrādā un analizē elektroniski. Sistēmas izveidei un ieviešanai piešķirts Eiropas finansējums no Iekšējās drošības fonda aptuveni 6,3 miljonu eiro apmērā. Summa ir pietiekoša, lai sistēmu realizētu IeM iestādēm, bet šobrīd citām valsts drošības iestādēm sistēmas ieviešanai ar šo naudu nepietiek un finansējums tam nav paredzēts.

Grišins skaidroja, ka arī VID apgūst ārzemju finansējumu, lai realizētu līdzīgu sistēmu, un 2025. gadā varētu VID sistēmu savienot ar iekšlietu sistēmas dienestu izveidoto. Sadarbība, tostarp informācijas apmaiņa noteik arī patlaban. "Ja runā par sistēmu kā tādu, kas nav elektroniskā datubāzē, tad jau kopš 2017. gada 1. janvāra Valsts policija jau realizē kriminālizlūkošanas modeli valstī un Galvenās Kriminālpolicijas pārvalde analizē no citiem operatīvās darbības veicējiem iegūtu informāciju, taisām izvērtējumu par apdraudējumu valstī, skaidro Grišins, piebilstot, ka tiek novērtēti risiki, iestāžu vadītāji tiekas un apspriež problēmjautājumus un tos risina.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sēdē vairākkārt uzsvēra uzticēšanās nozīmību, sakot, ka uzticība ir "veiksmes atslēga" un drošības iestādēm ir jādalās ar informāciju. Atsaucoties uz citu valstu pieredzi, kad, tieši nedaloties ar informāciju, tikai pēc notikuma kļūst zināms, ka noziedzīgo nodarījumu varēja paredzēt un novērst. "Tāpēc mums nav tiesību šeit kļūdīties un jābūt pietiekoši atvērtiem," sacīja Ķuzis, vēlreiz nosakot, ka galvenais faktors veiksmīgam iznākumam ir sadarbība starp tiesībsargājošajām institūcijām un operatīvās darbības subjektiem un abpusējai un vispusīgai uzticībai. Grišins, vaicāts, vai tas nozīmē, ka starp tiesībsargājošām iestādēm uzticības trūkst un ir tādas iestādes, kuras tādēļ nevēlas tikt iekļautas elektroniskajā informācijas aprites sistēmā, Grišins atbildēja noliedzoši. "Es varu atbildēt, kas attiecas uz attieksmi pret Kriminālpoliciju, es neredzu problēmas ne ar vienu institūciju sadarboties un es neesmu saskāries arī ar to, ka mums tiktu izteikta neuzticība," pauda Kriminālpolicijas šefs.

Pieeja informācijai un informācijas slepenības pakāpe gradēsies – būs informācija, ar kuru varēs strādāt ar pielaidi valsts noslēpuma objektam, un būs informācija, kas izmantojama dienesta vajadzībām klasificētiem dokumentiem. Darbiniekiem, kuri strādās ar sistēmu, būs noteikti ierobežojumi, piemēram, lokālā vai līmeņa veidā. Tiks izmantots arī "4x4" informācijas aizsardzības līmenis, kurā pats darbinieks, kas ir šīs informācijas ievadītājs, varēs koriģēt – ļaut vai tieši pretēji neļaut noteiktam cilvēku lokam ar to iepazīties.

Valsts policija ir apņēmusies darīt visu, kas iespējams, lai IT darba vide būtu draudzīga operatīvajiem darbiniekiem un izmeklētājam. Grišins pauda pārliecību, ka, izmantojot loģiskus elektroniskos risinājumus, datu uzrāšanu un pašu sistēmu, tas atvieglos dzīvi gan izmeklētājiem, gan operatīvajiem darbiniekiem un viņi pie nepieciešamās informācijas varēs nokļūt minūšu vai pat sekunžu laikā. Patlaban tas prasot stundas vai pat dienas.

Realitātē sistēmas izveidošana un izmantošana nozīmē, ka, piemēram, robežsargs varēs ērti un ātri piekļūt policista savāktai informācijai par noziedzīgu nodarījumu. Sistēmā būs pieejama informācija gan par pašu noziegumu, vietām, ar to saistītiem cilvēkiem, transportlīdzekļiem, mobilo sakaru ierīcēm u.tml.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!