Nesen par viltus ziņu izplatīšanu aizturētie jaunieši ar šo rūpalu nav guvuši tūkstošos mērāmu peļņu, "bet šiem jaunajiem cilvēkiem, sēžot mājās un neko nedarot, tas bija pievilcīgs peļņas avots", intervijā "Latvijas Avīzei" pastāstījis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs Pēteris Bauska.
Kā ziņots, jūlijā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa sāka kriminālprocesu pēc vairāku uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvju iesniegumiem par to, ka interneta vidē tiek izplatītas ar drošības apdraudējumu saistītas ziņas, kas izraisījušas sabiedrisko rezonansi un neizpratni par likumību. Par šiem nodarījumiem tika aizturēts vairāku interneta vietņu uzturētājs Niks Endziņš, kurš joprojām atrodas apcietinājumā, un kāds nepilngadīgs jaunietis.
Bauska paudis viedokli, ka konkrētais gadījums parāda, ka normatīvā bāze Latvijā ir pietiekama, esošais tiesiskais regulējums ir labs un piemērots kriminālprocesu ierosināšanai, lai cīnītos pret šādām darbībām. "Konkrētā lieta mums ir pirmais gadījums. Sākumā viltus ziņu ražotāju darbības izskatījās pēc jokošanās, tomēr kriminālprocesā minētajos gadījumos tika reāli aizskartas iestāžu un uzņēmuma intereses un viss notika "augstākā līmenī". To kvalificējam kā huligānismu."
Policijas pārstāvis atzīmējis, ka sabiedrībai nevajag īpaši satraukties par viltus ziņām, bet arī nevajag atslābt. "Katrs varam attīstīt sevī kritisko domāšanu un mediju pratību. Kaut vai analizēt, vai izplatītā informācija ir ziņa, komentārs vai kāds joks. Jāpārliecinās, vai informāciju izplata zināms medijs, vai ir atsauce uz avotu, minēts datums izplatītai informācijai. Tas ir būtiski, jo viltus ziņu portāliem raksturīgs vecus notikumus pasniegt kā jaunus un celt paniku."
"Viltus ziņas ir jauns fenomens, kurā ir gan ģeopolitiski, gan huligāniski motīvi," sacījis Bauska, "policija gan neveic viltus ziņu monitoringu. Ja cilvēks pie mums vēršas un norāda, ka notiek nepatiesu ziņu izplatīšana par valsts finanšu stāvokli, nacionālā naida un neuzticības izraisīšana, ir huligāniskas darbības, mēs reaģējam. Iedzīvotājiem jāatceras, ka reālas kataklizmas gadījumā par to vispirms neziņos viltus ziņu vietnēs, bet to darīs vadošie mediji, kas, pieļauju, nāktu klajā ar ziņu speciālizlaidumiem. Ja būtu reāla krīzes situācija, mēs pirmie aicinātu iedzīvotājus netuvoties vietai, kur notikusi nelaime, nāktu klajā ar saviem ieteikumiem. Cilvēkiem šādās situācijās būtu jāmeklē informācija pie pirmavota."
