Foto: Shutterstock
Ministru prezidenta Māra Kučinska vadībā Finanšu sektora attīstības padome otrdien atbalstīja pasākuma plānu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu, informēja Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Ņemot vērā Eiropas Padomes "Moneyval" komitejas 5. kārtas novērtēšanas ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti, Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā.

Atbildīgās iestādes ir izvērtējušas iepriekš apstiprināto plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam, kā arī izstrādājušas papildu pasākumu plānu, lai Latvija būtiski stiprinātu spējas cīnīties ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un ieviestu "Moneyval" ziņojuma rekomendācijas līdz 2019. gada beigām.

Šnore skaidroja, ka plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem "Moneyval" ziņojuma 11 efektivitātes rādītājiem: NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija; starptautiskā sadarbība; uzraudzība; preventīvie pasākumi; juridiskās personas un veidojumi; finanšu izlūkošana; izmeklēšana un kriminālvajāšana; konfiskācija; terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana; terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas; mērķētas finanšu sankciju proliferācijas finansēšanas apkarošanai.

Ieviešot plānā iekļautos pasākumus, plānots būtiski stiprināt iesaistīto institūciju un privāta sektora izpratni par Latvijai piemītošiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, palielināt uzraudzības iestāžu kapacitāti un veikt uzraudzības iestāžu mērķtiecīgas pārbaudes, piešķirot lielāku prioritāti saimnieciskās darbības veidiem, kas pakļauti augstākam riskam. Tāpat pasākumu plāns paredz pilnveidot preventīvos pasākumus un to efektivitāti, uzlabot klientu izpētei nepieciešamās informācijas pieejamību un pārskatīt neparasto un aizdomīgo darījumu ziņošanas sistēmu.

Pasākumu plānā arī paredzēts izstrādāt vadlīnijas vienotas pieejas nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanai un nepieciešamo pierādījumu apjoma nodrošināšanai, izstrādāt ziņojumu par terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riskiem, kā arī uzlabot iestāžu un privātā sektora informētību par mērķēto finanšu sankciju jautājumiem.

Šnore atzīmēja, ka pasākumu plāna ieviešanai apzināti papildu nepieciešamie valsts budžeta resursi. Tuvāko nedēļu laikā pasākumu plāns tiks izskatīts un apstiprināts Ministru kabinetā.

Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos piebilda, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir nozīmīgi stiprinājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo ietvaru un uzraudzības un kontroles mehānismu. Darbs turpināts arī 2018. gadā – veikta finanšu sektora risku samazināšana, pārtraucot darījumus ar augsta riska čaulas veidojumiem, nodrošināta labāka piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem, veikti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kā arī rosinātas izmaiņas Kontroles dienesta darbībā.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!