Foto: stock.xchng

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) deputātu iesniegtos grozījumus Darba likumā, kas paredz aizliegt darba devējiem pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.

"Par" grozījumiem pirmajā lasījumā balsoja 55 deputātu, "pret" 20 un viens deputāts balsojumā atturējās. "Pret" balsoja partijas "Saskaņas" deputāti.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka darba tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darbiniekiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu – zināšanas.

Arī gadījumos, kad uzņēmuma darbība nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Darba tirgus Latvijas lielākajās pilsētās noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. "Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels," norādīts anotācijā.

Lai risinātu šo problēmu un "pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju", grozījumu autori piedāvā darba devējiem aizliegt noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei.

Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda, zināšanas.

Ministru kabinets gan varēs noteikt to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiktu attiecināta.

Tāpat plānots likumu papildināt ar pantu "Saziņas valoda". Tajā noteiktas darbinieka tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot tikai valsts valodu saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas.

Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 11. septembrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!