Ignatjevs raidījumu vadījis no 2014. gada, 2015. gadā saņemdams arī Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) speciālbalvu par izcilu darbu raidījuma veidošanā.
Sarunā ar "Delfi" žurnālists plašāk notikušo nekomentēja, vien apstiprinot, ka viņa aiziešanas "lēmums saistīts ar NA gadījumu".
Savukārt intervijā Latvijas Radio žurnālists skaidroja, ka nevēlas tikt izmantots politiskajās intrigās. "Es sapratu, ka viņi vienkārši grib izmantot šo situāciju, atnākt uz raidījumu, pateikt, paskatieties, cik mēs esam lieli patrioti, jo pat te mēs runājam latviski un neviens nevar mums iebilst. Pārējie dalībnieki – latvieši, kuri piekrituši runāt krieviski, nu kādi viņi ir patrioti. Es negribēju, lai mani un manu programmu izmantotu šajās lētajās politiskajās spēlītēs. Man bija svarīga saruna," sacīja Ignatjevs.
Viņš intervijā Latvijas Radio arīdzan pauda, ka viņa vadītais raidījums radies daļēji pateicoties Nacionālajai apvienībai, kas pirms vairāk nekā četriem gadiem atbalstīja papildu naudas piešķiršanu LTV, lai taptu jauni raidījumi krievu valodā.
Ignatjevs sacīja, ka arī iepriekš aicinājis šo politisko spēku uz raidījumu, piemēram, premjeru debatēm pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, bet politiķi vienmēr atteikušies. Arī tad noteikumi bijuši tādu paši – raidījuma valoda ir krievu. Savukārt sinhronu tulkojumu diskusiju raidījumā ir tehniski grūti izmantot.
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne Latvijas Radio uzsvēra, ka ļoti ciena Ignatjeva darbu un šī situācija ir nepatīkama, taču sabiedriskais medijs nevar pieļaut situāciju, ka kāds tik izslēgts no diskusijas, jo vēlas runāt valsts valodā.
Politiskā partija iepriekš, 5. septembrī, paziņoja, ka saņēmusi LTV7 raidījuma "Punkti uz i" ielūgumu uz partiju debatēm par vidusskolas izglītību mazākumtautību valodā Latvijā un to lomu Latvijas sabiedrības saliedēšanā. NA piekrita dalībai raidījuma diskusijā ar nosacījumu, ka NA pārstāvis runās tikai latviešu valodā. Raidījuma vadītājs Ignatjevs ar producentes starpniecību informējis NA, ka raidījuma valoda ir krievu un tas domāts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Vēstulē raidījuma vadītājs norāda: "Lūdzu līdz šodienas [5.septembrim] plkst. 17.00 dot ziņu par deputāta kandidātu no NA, kurš būtu gatavs krievu valodā prezentēt un aizstāvēt apvienības pozīciju. Lūdzu ņemt vērā: jebkura cita atbilde automātiski tiks uzskatīta par atteikumu, par to atkārtoti nebrīdinot, un vieta uzstāšanai NA pārstāvim netiks rezervēta."
Pēc šīs saziņas NA lūdza rakstisku skaidrojumu no LTV7, kā arī solīja vērsties ar iesniegumu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, norādot, ka esot nepieļaujami, ka sabiedriskajā medijā nav iespējas runāt valsts valodā.
Savukārt LTV skaidroja, ka iestājas par vienlīdzīgu viedokļu pārstāvniecību un vienlīdzīgām iespējām politiskajiem spēkiem paust savu viedokli. "Objektīvas informācijas un viedokļu dažādības nodrošināšana ir žurnālistikas pamatprincipi, ko LTV dienests ievēro. LTV Ziņu dienesta principi arī nosaka, ka gadījumā, ja raidījumā, kura pamatvaloda ir krievu, piedalās viesis, kurš krievu valodu nepārvalda vai nevēlas runāt krieviski, LTV nodrošina latviešu-krievu valodas tulku. Iepriekš minēto principu neievērošana, kādam sarunas dalībniekam liedzot dalību diskusijā, nav pieļaujama," sacīja televīzijas preses pārstāve Krista Luīze Priedīte.
"Latvijas Televīzijas Ziņu dienests šajā priekšvēlēšanu laikā nodrošina debates gan latviešu, gan krievu valodā. Raidījuma "Punkti uz i" pamata valoda ir krievu, un lielākā daļa raidījuma viesu tiešajā ēterā savu viedokli pauž krieviski. LTV Krievu satura redakcija norāda, ka ir svarīgi ievērot auditorijas specifiku – tā ir pamatā krievvalodīga. Tādēļ ir saprotams, ka liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski, nevis izmantot iespēju piesaistīt LTV nodrošinātu tulku, lai precīzāk uzrunātu šo raidījumu mērķauditoriju," skaidroja LTV pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
