Foto: Rīgas Pašvaldības policija

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) kolektīvo interešu strīda prasībā trūkst pamatojuma tam, kāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) īstenotās pārmaiņas atsevišķos reģionos būtu jāatceļ, skaidroja dienesta pārstāve Sarmīte Skujiņa.

Pēc viņas paustā, šī iemesla dēļ NMPD prasību nevar izvērtēt pēc būtības, tomēr patlaban dienests sagatavojis un nosūtījis vēstuli arodbiedrībai, aicinot to uz konstruktīvām sarunām. NMPD gaida arodbiedrības atbildi, jo tikai pēc tās saņemšanas tiks lemts par tālākajiem soļiem, sacīja Skujiņa.

Viņa informēja, ka vēstulē arodbiedrībai NMPD atkārtoti vērsis uzmanību uz to, kāpēc izmaiņas nepieciešamas. Tāpat dienests ar datiem un piemēriem mēģinājis kliedēt bažas par palīdzības sniegšanas savlaicīguma apdraudējumu, kas, pēc NMPD datiem, nav tiesa, jo dati liecina, ka palīdzība tiek sniegta laicīgi, teica NMPD pārstāve.

Savukārt arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris skaidroja, ka nepiekrīt NMPD paustajam, ka prasība neatbilstoši noformēta. Viņaprāt, tā nosūtīta NMPD tā, kā to nosaka Darba strīda likums.

Keris informēja, ka arodbiedrība NMPD vēstuli izvērtēs pirmdienas, 27. augusta, laikā.

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Likumā teikts, ka, rodoties kolektīva interešu strīdam pamatam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības. Kolektīva interešu strīda otra puse, kura saņēmusi iesniegumu, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs interešu strīds izšķirams izlīgšanas komisijā.

Izlīgšanas komisiju izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju. Strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un iesniedz to izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Ja kolektīva interešu strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija kolektīvu interešu strīdu var izšķirt un lēmumu pieņemt arī pēc šajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, kolektīvu interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

Jau ziņots, ka LVSADA sākusi kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegusi NMPD vadībai strīda prasību nemazināt dienesta Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.

Kā apgalvoja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. "Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma," sacīja Bāriņa.

Savukārt NMPD vadība noraida LVSADA pārmetumus par dienesta darba organizācijas izmaiņu negatīvo ietekmi uz palīdzības gaidīšanas laiku, tomēr ir gatava turpināt konstruktīvu diskusiju ar arodbiedrību.

Dienests iepriekš vēstīja, ka tā darba organizācijā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, tostarp līdz gada beigām NMPD dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu.

Dienesta direktore Liene Cipule skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī - 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.

Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes - brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!