Astmas un alerģijas biedrība cer, ka Veselības ministrija beidzot tos sadzirdēs un, plānojot papildu pieprasīto 30 miljonu eiro medikamentu kompensācijas finansējuma izlietojumu, pēc 11 gadiem atjaunos astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) zāļu kompensācijas apjomu pirmskrīzes līmenī, portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Astmas un alerģijas biedrībā.
"Nupat valdībā tika pieņemtas izmaiņas kompensējam zāļu noteikumos. Kaut arī aicinājām Veselības ministriju palielināt kompensācijas apjomu plaši izplatītajām elpceļu slimībām – astmai un HOPS, tas netika izdarīts. Tādēļ ceram, ka vismaz no nākamā gada ministrija plāno atjaunot taisnīgumu un palielināt atbalstu astmas un HOPS pacientiem," saka Rita Paeglīte, Latvijas Astmas un alerģijas biedrības vadītāja.
Veselības ministrijas informācijā par papildu finansējuma pieprasījumu 2019. gada valsts budžetam tiek minēts, ka 30 miljonus eiro ministrija plāno izlietot zāļu kompensācijām, tai skaitā palielināt kompensācijas apmēru atsevišķām diagnozēm, kurām krīzes laikā tas tika samazināts. Diagnozes pagaidām netiek konkretizētas.
Elpceļu slimības, konkrēti astma un HOPS, ietilpst šajā apdalītajā kategorijā. Pašlaik valsts kompensācijas apjoms astmas medikamentiem ir 75%, savukārt HOPS – tikai 50% no zāļu cenas. Sākotnēji tas bija lielāks – 75% HOPS un 90% astmas zālēm, taču krīzes laikā tika samazināts. Kopš 2008. gada kompensācijas apjoms vairs nav pārskatīts un palielināts, kā tas ir noticis daudzām citām diagnozēm, piemēram, diabētam, asinsrites slimībām, neauglībai un citām.
"Pašlaik pacientiem bieži vien nepietiek naudas visu medikamentu iegādei, un viņi elpas trūkumu, klepu un smakšanu izvēlas kā “mazāko ļaunumu" no savām diagnozēm un to neārstē. Taču tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Nelietojot pastāvīgi nepieciešamās zāles, astma un HOPS būtiski ietekmē cilvēku dzīvi – viņi ne tikai nespēj strādāt, bet ir grūti veikt pat ikdienišķus sadzīviskus pienākumus, uzkāpt pa kāpnēm un kustēties pa mājokli,” stāsta biedrības vadītāja.
Pēc mediķu aplēsēm, Latvijā aptuveni 100-150 tūkstošiem cilvēku ir HOPS un aptuveni 40-100 tūkstošiem – astma. Bieži šīs slimības nav pat diagnosticētas, un bieži netiek arī pienācīgi ārstētas. Gan HOPS, gan astma ir hroniskas slimības, kuru kontrolei jālieto zāles pastāvīgi visa mūža garumā. Katrs HOPS uzliesmojums rada neatgriezeniskus plaušu bojājumus un paaugstina priekšlaicīgas nāves risku. Kopumā HOPS pasaulē ir trešais izplatītākais mirstības cēlonis.
