Foto: LETA
Politiskā spēka "KPV LV" konkurenti izvairās teikt "nē" sadarbībai ar "KPV LV" pēc vēlēšanām. Vispirms, kā apgalvo politiķi, jāraugās uz partijas piedāvājumu un – galu galā – jāsagaida sabiedrības lemtais. Vienlaikus arī "kaimiņpartija" nesteidzas ar "nē" vārda teikšanu sāncenšiem, aicinot sākumā vēlētājus izskaust "nomenklaturščikus", "hozjaistveņņikus" un "kolhozņikus".

"KPV LV" partijas līderis Artuss Kaimiņš pagaidām nevelk "sarkanās līnijas" ne pret vienu no iespējamajiem sadarbības partneriem, tostarp "Saskaņu". Vispirms jāsagaida sabiedrības verdikts 6. oktobrī, pēc tā partija nosauks konkrētus vārdus, uzvārdus un partijas.

Viens mēnesis nav rādītājs

Jūlijā partiju reitingos vislielāko kritumu piedzīvojusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Jūnijā par ZZS savu balsi bija gatavi atdot 14,4%, bet jūlijā – 12,4%. Vienlaikus, neskatoties uz iedzīvotāju atbalsta kritumu, partijai izdevies saglabāt otro pozīciju, liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Pirmajā vietā kā vispopulārākā partija aizvien ir "Saskaņa" ar 21,4%, otrie ir ZZS, bet trešajā vietā ir "KPV LV" ar 7%.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) profesors Ojārs Skudra uzsver, ka izmaiņas "KPV LV" reitingos nav augsts lēciens. Gadījumā, ja partijai arī augustā būs tāds reitings, to varēs saukt par augstu lēcienu. Taču viena mēneša ietvaros, kā uzskata profesors, nav pamata runāt par stabilu tendenci. Arī LU SZF dekāns, politologs Juris Rozenvalds iezīmē, ka "KPV LV" izvirzīšanās trešajā vietā nav nekāds "absolūtais rādītājs", daudz kas vēl var mainīties priekšvēlēšanu diskusiju gaitā, iezīmē LU SZF dekāns.

Skudra atgādina, ka Kaimiņa loma jau bija nozīmīga 12. Saeimas vēlēšanās, vēlētājiem balsojot par Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Balsis, kas tiks atdotas 13. Saeimas vēlēšanās "kaimiņpartijai", būs protesta balsis, iezīmē Skudra. Taču apgalvot, ka tagad par "KPV LV" balsos citi vēlētāji, nav pamata. Tie paši, kuri 12. Saeimas vēlēšanās nobalsoja par Artusu Kaimiņu, visticamāk, vēlēs par Kaimiņu arī šajās vēlēšanās. Tādā gadījumā tas pieaugums ir vien pāris procentpunkti.

Vienlaikus profesors vērš uzmanību, ka LTV nekomentē pētījumu aģentūras SKDS datus. Būtu nepieciešama daudz izvērstāka analīze par aptaujas datiem.

Protesta elektorātam tīkams

Gadījumā, ja arī augusta reitings partijai būs līdzvērtīgs vai augstāks, tad var pieļaut, ka "KPV LV" piedalīsies valdības veidošanā, spriež Skudra. Viņš piekrīt, ka "KPV LV" var uzskatīt par lielu spēlētāju politikā.

Rozenvalds uzsver, ka uz "kaimiņpartiju" jau no paša sākuma vajadzēja raudzīties nopietni. Politologs pērn prognozēja, ka "KPV LV" var rēķināties ar divciparu skaitli 13. Saeimas vēlēšanās. "Vai viņi dabūs vai nē, man ir grūti teikt. Tas saistīts ar to, ka Latvijai ir pietiekami plašs protesta elektorāta loks. Turklāt tā ir viena daļa cilvēku, kuriem tāda provokatīva Kaimiņa kunga uzvedība vienmēr ir bijusi simpātiska," atzīst LU SZF dekāns.

Kaimiņš, kā atgādina profesors, ir prasmīgs demagogs. "Viņš izmanto, kombinē kaut kādas reālas parādības, procesus vai faktus, neskata tos kontekstā, neskata saistībā ar procesiem un tā tālāk, bet izmanto atbilstoši savai interpretācijai, lai mobilizētu," klāsta Skudra. Tikmēr Rozenvalds iezīmē, ka "KPV LV" aktīvi un veiksmīgi izmanto "ne visai saprātīgu tiesībsargājošo struktūru rīcību, kas ļauj viņiem sevi pozicionēt, kā sistēmas upurus".

Politologs iezīmē, ka atbalstītāju populistiskām idejām – pie varas esošās elites noliegumam un sarežģītu problēmu tūlītējam risinājumam ir pietiekami daudz. To parāda arī reitingi.

Uzvārdus vēl nenosauc

Līdz ar reitingu augšanu uz "KPV LV" politiskie konkurenti skatīsies citā veidā, pieļauj Rozenvalds. "Kaimiņpartijas" atbalstītāju lokam varētu piepulcēties neizlēmušo balsis, jo īpaši tāpēc ka jau ilgu laiku pašreizējai valdošajai koalīcijai nopietnas politiskās konkurences nav bijis.

"Valdošajām partijām sadarbība ar "Saskaņu" būtu daudz postošāka viņiem pašiem nekā sadarbība ar "KPV LV"," uzsver Rozenvalds. To apstiprina arī ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa paustais. Viņš, kā pats norāda, 55. reizi uzsver, ka ZZS ar "Saskaņu" neveidos kopīgu valdību.

Taču uz jautājumu, kā raugās uz sadarbību ar "KPV LV", Brigmanis atbild, ka "viss atkarīgs no tā, kādus risinājumus piedāvās Kaimiņa partija". Kāds būs "KPV LV" piedāvājums tautsaimniecības, sociālajā, izglītības un veselības jomā.

"Viss atkarīgs [no tā], ko viņi reāli piedāvās šajās nozarēs. Ja tas, ko viņi piedāvās, atbildīs mūsu programmai, kāpēc gan ne. Ja tas būs pilnīgi garām, mēs neuzņemsimies atbildību par eksperimenta valsti," norāda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, vaicāts par iespējamo sadarbību ar "KPV LV", atbild izvairīgi. "Jau ļoti, ļoti sen mūsu pozīcija ir gatavība sadarboties ne tikai ar tiem, kuri domā tāpat kā mēs. Izņemot tos, kuriem tas ir nepieņemami. Mēs respektējam to viedokli, kuriem sadarbība ar mums ir deklarēta kā neiespējama," skaidro Urbanovičs. Viņš gan piebilst, ka arī no "kaimiņpartijas" politiķu ir dzirdēta skepse par iespējamo abu partiju sadarbību pēc vēlēšanām.

Uz jautājumu, vai starp abām partijām saskata ko kopīgu, politiķis atbild, ka nevar objektīvi vērtēt citus politiskos spēkus. "Mums ir ilgus gadus mīcīta, veidota, slīpēta partija. Man tā liekas vislabākā, un cilvēki šajā "Saskaņā" ir atsijāti labākie no labākajiem. Es nevaru būt objektīvs par citiem sijājumiem vai salipinājumiem," atzīst Urbanovičs.

"Nevajag piegriezt vērību visam tam, ko runā pirms vēlēšanām. Daudz interesantākas un saturīgākas runas būs pēc tam, kad [Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis] Cimdars būs teicis savu vārdu," iezīmē "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētājs.

Arī LRA, uzskaitot "sarkanās līnijas", "KPV LV" neiekļauj. Šonedēļ intervijā Latvijas Radio LRA premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns paudis, ka apvienība ievēlēšanas gadījumā 13. Saeimā nebūtu gatava sadarboties ar tādām partijām kā "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība. Vērtējot iespēju sadarboties ar bijušā LRA biedra Kaimiņa partiju, Smiltēns norādījis, ka vēlas redzēt partijas pilnu piedāvājumu – vai tas balstīts reālos aprēķinos un nav populisms.

"KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Kaimiņš portālam "Delfi" skaidro, ka partija iestājas par veco "nomenklaturščiku", "hozjaistveņņiku" un "kolhozņiku" nomaiņu pret "jaunajiem prātiem". Viņš nesaka "nē" nevienai partijai, piebilstot, ka virknē politisko spēku var atrast kopīgas idejas ar "KPV LV".

"Mēs nesauksim vārdus, uzvārdus, personas, partiju apvienības vai partijas pirms 7. oktobra. Sabiedrībai ir jāizdara sava izvēle, un tad mēs arī runāsim ar mūsu potenciāliem sadarbības partneriem, bet tikai tādiem, kas atbalsta "KPV LV" programmu," iezīmē deputāts. "Sabiedrībai ir jāizdara lustrācija un jāsvītro ārā tie, kuri viņiem nepatīk."

"Pēc septītā datuma [oktobra] mēs pieņemsim lēmumu, ar kurām mēs ejam un kurām mēs neejam. Tā ir normāla prakse, nevis tā, ka cilvēki no sākuma sadalās būdiņās un viens pret otru cīnās," pauž Kaimiņš.

Ziņots, ka "KPV LV" Saeimā pārstāv tās līdzpriekšsēdētājs Kaimiņš. Viņš Saeimā tika ievēlēts no LRA Rīgas saraksta. Lai gan tajā deputāts startēja vien ar 35. kārtas numuru, saskaitot plusus un svītrojumus, Kaimiņš izvirzījās par šī saraksta līderi. Pēc nedaudz vairāk nekā gada politiķis LRA frakciju pameta un vēl pēc pusgada dibināja savu partiju – "KPV LV".

"KPV LV" bija pirmā partija, kas pērnā gada izskaņā pieteica savas prioritātes, startējot 13. Saeimas vēlēšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!