Viņa PBLA priekšsēdes amatā stājās šī gada sākumā. Skaidrojot apvienības mērķus, Saulīte atzina, ka ir zināmas lietas, vērtības un pamatprincipi, kas palikuši nemainīgi. PBLA vadītāja norādīja, ka ir jābūt vērīgiem attiecībā uz lielajām un ietekmīgajām zemēm, piemēram, attiecībā uz ASV, raugoties, kā politiskā virzība šajā zemē varētu ietekmēt Baltiju.

"Latvieši ASV un Kanādā joprojām turpina veikt politiskās informēšanas un ietekmēšanas darbu. Amerikas Latviešu apvienība (ALA) ir ļoti spēcīga apvienība, un tās valdē ir vairāki amati, kas tiešā veidā ir paredzēti šim nolūkam, strādājot ar ASV valdību," teica PBLA priekšsēde.

Saulīte vērsa uzmanību, ka notiek specifisks politiskās informēšanas un ietekmēšanas darbs ar ASV kongresmeņiem vairākās pavalstīs. Tas esot nemitīgs darbs, notiekot tikšanās ar kongresmeņiem dažādās vietās, un PBLA bijušais priekšsēdis Jānis Kukainis arī noteikti piedalās ļoti lielā lobija darbā savā pavalstī, viņa uzsvēra.

Taujāta, vai diasporā bija jaušams satraukums brīdī, kad prezidenta amatā ASV nonāca Donalds Tramps, viņa nenoliedza, ka līdz ar katru valdības maiņu jebkurā zemē ir satraukums un neērtības, īpaši, ja maiņa notiek no vienas ietekmīgas partijas uz otru jeb ASV gadījumā no demokrātiem un republikāņiem. "Daļa cilvēku būs priecīgi, bet daļa būs sašutuši, kas ir normāli. Lietas ir nomierinājušās, redzam, ka tur tomēr ir mehānisms, kas vada lietas. Neskatoties uz to, ko saka ASV prezidents, ļoti daudz valdībā nosaka kongress, kas vada gan ārpolitiku, gan iekšpolitiku," skaidroja Saulīte.

Vēl viena no PBLA prioritātēm joprojām esot Latvijas drošība, proti, PBLA mērķis ir darīt visu, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga zeme. "Latvijas kaimiņš ir tas, kas ir, un ar to ir jārēķinās," piebilda Saulīte. Nākamā prioritāte esot arī latviskā izglītība – skolas, vidusskolas, latviskās nometnes un valoda. Tāpat būtiska prioritāte esot latviskā kultūra, jo viena no pamata un piederības lietām esot latviešu kultūra un tradīcijas, bez kurām ir grūti iedomāties latvietības izdzīvošanu ārpus Latvijas.

"Viens punkts, kas nācis klāt, ir remigrācijas veicināšana. Tas nav tikai tukšs sauklis, un tam noteikti nevajadzētu būt tikai likumam. Tas būtu jāveicina katru dienu, un tas notiek caur izglītību un braucieniem uz Latviju. Visi Latvijas tautieši mums ir vajadzīgi, tādēļ tas ir jaunais izaicinājums, pie kā ļoti tiek piestrādāts," uzsvēra PBLA priekšsēde.

Intervijā bijusī Latviešu apvienības vadītāja Austrālijā un Jaunzēlandē skaidroja, ka sabiedrības daļa, kura izceļoja no Latvijas uz Austrāliju Otrā pasaules kara laikā un arī tās pēcteči, ir labi strukturēta un organizēta. Katrā zemē ir draudzes, biedrības, skolas un jumta organizācijas, apvienojot visu pavalsti, tālāk visu kontinentu. Austrālijā šī jumta organizācija ir Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, norādīja Saulīte.

Viņa atzina, ka uz Austrāliju pārcelties nav vienkārši, jo tā nav daļa no NATO vai Eiropas Savienības (ES), tādēļ kustība no Eiropas uz Austrāliju ir samērā ierobežota. No jauna iebraukušo skaits neesot mērāms tūkstošos, bet tādi tomēr esot, un bieži vien tie ir cilvēki, kas jau ir izglītoti vai atbraukuši izglītības nolūkos.

"Daudzi no tiem ļoti labi ar laiku iekļaujas vietējā sabiedrības struktūrā. Ir jāaicina un jāinformē līdzdarboties tos, kuri tur dzīvo un kuriem ir vēlme. Pirmajā reizē varbūt iesaiste nešķiet tik interesanta, bet ar laiku katrs atrastu kādu pasākumu, koncertu vai citu nodarbi, kurā iesaistīties," sacīja PBLA priekšsēde, piebilstot, ka Austrālijas valdības mērķis ir piesaistīt cilvēkus spēka gados, izglītotus un pieredzējušus profesionāļus, kuri veicinātu valsts izaugsmi un būtu vērtīgi nodokļu maksātāji.

Pēc Saulītes domām, Austrālijā mītošās diasporas vēlme un interese par latvietību un latvisko identitāti nemainās. Tomēr, iespējams, sāk zust valoda, ko ikdienā nav iespējams praktizēt. Tas skaidrojams ar to, ka daļai diasporas trimdā aizvadīti daudzi gadi, kas nozīmē, ka bija dzimuši bērni un mazbērni, jauktas laulības un jaunas ģimenes saites svešumā, pieļāva Saulīte.