Prēmijas daļai skolotāju Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) dēvē par acu aizmālēšanu un gatavojas protestiem, trešdien vēsta laikraksts "Diena".
Laikraksts atzīmē, ka 88 pašvaldības šogad pedagogiem varēs izmaksāt lielākas vai mazākas prēmijas, jo strādājušas pie skolu tīkla sakārtošanas, taču šis nav scenārijs, uz ko cerējuši paši skolotāji – iepriekš bija solījums pēc grafika paaugstināt atalgojumu visiem.
Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iespējamo brīdi minimālā atalgojuma celšanai min tikai 2020. gadu, tāpēc LIZDA sola protesta akcijas.
Jau iepriekš valdībā panākta vienošanās – cik naudas pašvaldības ietaupīs, sakārtojot skolu tīklu, tik valsts dos pretī arī no savas puses. Kopumā trijos gados pašvaldību veiktā skolu tīkla sakārtošana devusi aptuveni 4,3 miljonu eiro ietaupījumu, līdz ar to šī gada pēdējiem četriem mēnešiem valdība piešķīrusi aptuveni 1,4 miljonus eiro, kas tiks sadalīti 88 pašvaldībām, atgādina "Diena".
Vienlaikus ir pašvaldības, kuras piemaksas skolotājiem izmaksāt nevarēs vai arī ieguvums būs ļoti neliels.
Atbildot uz jautājumu, vai šo pašvaldību pedagogi ir vainīgi, ka vietvara nav rīkojusies, lai sakārtotu skolu tīklu, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ( V) laikrakstam sacījis: "Jā, pedagogi ir paši vainīgi, jo viņi ir ievēlējuši tādu pašvaldību, kas nav spējusi pieņemt lēmumus".
Viņš arī atzīmējis, ka nav normāla situācija, kad Latvijā gandrīz 5800 pedagogu strādā pusslodzi un mazāk.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga gan "Dienai" norādījusi, ka ir priecīga, jo vismaz daļai pedagogu ir rasts kaut kāds risinājums, taču, no otras puses, ir izveidojusies absurda situācija. Valdība lemj par prēmijām pedagogiem, lai gan tā ir ļoti tālu no pedagogu tiešā ikdienas darba.
Vanaga atzīmējusi, ka prēmiju cilvēkam piešķir par kvalitatīvu darbu, bet šajā gadījumā tas ir par pašvaldību lēmumiem, kurus skolotāji nepieņem. Rezultātā prēmijas pedagogi saņems tikai tāpēc, ka strādā pašvaldībā, kurā pieņemti sāpīgi, nepopulāri lēmumi, bet blakus pašvaldībā, kur tas nav darīts, pat ļoti labi strādājošie skolotāji paliks bešā.
Šadurskis laikrakstam apstiprinājis, ka šīs sistēmas ieviešana vienlaikus nozīmē, ka visiem pedagogiem algas pacelt vismaz līdz 2020. gadam nevarēs, lai gan iepriekš bija plānots, ka no šī gada 1. septembra pedagogs par pilnas slodzes darbu saņemtu vismaz 710 eiro.
Ministrs arī paudis cerību, ka turpmāko divu gadu laikā pašvaldības ļoti nopietni attieksies pret skolu tīkla kārtošanu, tāpēc būs pietiekams finansējums, lai 2020. gadā atalgojumu varētu paaugstināt visiem. Līdz tam darbosies mehānisms ar prēmijām.
LIZDA ar to nav mierā un jau tagad sola protesta akcijas. Šobrīd būtībā ministrija un valdība par pedagogiem ņirgājas, laikrakstam paudusi Vanaga.
Jau iepriekš esot bijis skaidrs, ka skolu tīkla optimizācija neiedos nepieciešamo naudu, lai varētu īstenot pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, taču atbildīgie neesot ieklausījušies. Līdz ar to pedagogi tiek nostādīti ļoti nevienlīdzīgā situācijā, uzskata LIZDA.
