Foto: LETA

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir pirmais politiskais spēks, kas iesniedzis sarakstu 13. Saeimas vēlēšanām, portāls "Delfi" uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Sarakstus CVK iesniegt var jau no 18. jūlija, tomēr partijas ar to vēl nesteidzas. Sarakstu iesniegšana turpināsies līdz 7. augustam. JKP savu sarakstu komisijā iesniedza otrdien, 24. jūlijā.

Kā iepriekš portāls "Delfi" jau vēstīja, ka JKP Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru startēs Rīgas domes (RD) deputāte Juta Strīķe, savukārt partijas priekšsēdētājs un RD deputāts Jānis Bordāns būs līderis Vidzemē.

Kurzemes lokomotīve būs RD deputāts Juris Jurašs, kurš arī ir politiskā spēka labklājības un veselības ministra kandidāts.

Zemgalē saraksta līderis būs RD deputāts un finanšu ministra amata kandidāts Krišjānis Feldmans, savukārt Latgalē ar pirmo numuru startēs literatūrzinātniece Ilga Šuplinska.

Ar otro numuru Kurzemē startēs dziedātāja Ieva Akuratere. Tikmēr Rīgā otrais numurs būs ekonomists Gatis Eglītis, Vidzemē socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, Zemgalē RD deputāts Sandis Riekstiņš un Latgalē Andris Kozinovskis.

Partija iepriekš nākusi klajā arī ar savu ēnu kabinetu. Bez iepriekš minētajiem ministru amata kandidātiem partija izvirzījusi vēl citus: premjera amata kandidāts ir Bordāns, tieslietu un iekšlietu ministres kandidāte ir Strīķe, ekonomikas ministra amata kandidāts ir ekonomists Eglītis, izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte ir Beitnere-Le Galla, kultūras ministres amata kandidāte RD deputāte Evita Zālīte-Grosa, aizsardzības ministra amata kandidāts ir bijušais "tautfrontietis" Ainars Bašķis un ārlietu ministres amata kandidāte ir RD deputāte Linda Ozola.

Visu vēlēšanu apgabalu kandidātu kopskaits ir 115 – 72 no viņiem ir vīrieši un 43 sievietes, liecina CVK publiskotā informācija.

Vidējais kandidāta vecums ir 46,2 gadi, lielākais īpatsvars kandidātu ir 41-50 gadus veci (34,8%). 94,8% ir latvieši, 4,3% nav norādījuši savu tautību un 0,9% ir baltkrievi. Vienam kandidātam ir ASV pilsonība. Teju puse (40,9%) kandidātu kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu.

JKP jaunākajam kandidātam ir 26 gadi un vecākajam 73 gadi.

No 115 kandidātiem – 14 ir deputāti pašvaldībās: pieci no Rīgas domes, divi no Limbažu novada domes, viens no Saldus novada domes, viens no Jūrmalas domes, viens no Beverīnas novada domes, viens no Carnikavas novada domes, viens no Dundagas novada domes, viens no Alūksnes novada domes, viens no Bauskas novada domes.

Kandidātu vidū ir arī divi pensionāri un divi izdienas pensionāri.

Partijas programmu veido politiskā spēka ēnu kabineta piedāvājums un uzstādījumi attiecīgajā nozarē.

Piemēram, par tieslietu un iekšlietu nozari kā atbildīgā norādīta Strīķe un partijas uzstādījums šajā nozarē ir – spēcīga Nacionālā drošības biroja izveide, apvienojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju.

Tāpat partija paredz maksātnespējas administratoru darbu organizēt tiešā valsts pakļautībā.

Ar pilnu partijas programmu var iepazīties šeit.

Ziņots, ka JKP dibināta 2014. gada maijā, pērnā gada pašvaldību vēlēšanās partija kopumā ieguva 27 deputātu vietas, taču šobrīd to pašvaldībās pārstāv 30 deputāti. JKP plašāku atpazīstamību guva 2017. gadā, kad tai pievienojās korupcijas apkarotāji Strīķe un Jurašs. Iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās JKP ieguva vien 0,7% vēlētāju atbalstu un parlamentā neiekļuva.

Kā iepriekš vēstīts, deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās drīkst iesniegt likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija un reģistrēta politisko partiju apvienība.

Partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām un partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, – arī katrai no partiju apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Partijām vai partiju apvienībām saraksti nav obligāti jāiesniedz visos vēlēšanu apgabalos. Tas, cik vēlēšanu apgabalos iesniegt kandidātu sarakstu, ir partijas vai partiju apvienības izvēle.

Katrā deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. Mazākais kandidātu skaits, kuru atļauts pieteikt kandidātu sarakstā, ir viens.

CVK atbilstoši vēlētāju skaitam 13. Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā ir noteikusi vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali, no kuriem parlamentā kopā ievēlami 100 deputāti. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Savukārt vēlētāji ārvalstīs pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

No Rīgas vēlēšanu apgabala 13. Saeimā ievēlēs 35 deputātus, no Vidzemes – 25, no Zemgales – 14, no Latgales – 14 un no Kurzemes vēlēšanu apgabala 12 deputātus.

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir jebkuram Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem.

13. Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!