Bērziņam piemērots aizliegums mēnesi iepirkties cietuma veikalā.

Bērziņa aizstāvis Jānis Mucenieks tiesai norādīja, ka šis sods tika apstrīdēts Ieslodzījuma vietu pārvaldē, taču no šīs iestādes vēl nav saņemta atbilde.

Uz tiesas sēdi bija ieradušies vairāk nekā desmit Bērziņa atbalstītāji, kā arī apmēram tikpat žurnālistu. Bērziņš tiesas zālē iegāja, atbalstoties uz kruķa, viņam mugurā bija T-krekls, uz kura ar sarkaniem un melniem burtiem bija rakstīts "13.I prāva. Latvijas simtgades negods".

Tiesas sēdes laikā gan Rīgas Centrālcietuma, gan Valsts probācijas dienesta (VPD) pārstāves norādīja, ka Bērziņu nevajadzētu atbrīvot pirms termiņa, jo viņš vēl aizvien nav atzinis savu noziedzīgo nodarījumu. Abu iestāžu pārstāvju viedoklim pievienojās arī prokurors, kurš piebilda, ka Bērziņam par ļaunu nāk arī tas, ka viņš ir vairākkārtīgi administratīvi sodīts, kas prokurora ieskatā norāda uz Bērziņa attieksmi pret likumdošanu.

Turpretim Mucenieks uzrunāja tiesu apmēram stundas garumā, savas uzrunas laikā prezentējot vairākas tēzes, tostarp uzsvēra Bērziņa iepriekšējo nesodāmību, nepieciešamību atgriezties ģimenē, veselības stāvokli un citas. Noslēgumā advokāts norādīja, ka objektīvi ir redzams, ka Bērziņš ir sasniedzis nepieciešamo situāciju, lai tiktu nosacīti pirms termiņa atbrīvots no ieslodzījuma izciešanas.

Savukārt Bērziņš tiesai norādīja, ka viņam nepieciešama apjomīga fizioterapija Čehijā traumētajam ceļgalam. Bērziņš arī norādīja, ka atbrīvošanas gadījumā viņš dzīvos Līvānos un ievēros Latvijas likumdošanu, tostarp VPD prasības. Viņš vairākkārtīgi pauda gatavību sadarboties ar VPD.

Viņš arī uzsvēra, ka "Latvijas problēma ir tāda, ka daudziem juristiem Latvijā ir no PSRS laikiem saglabājusies represīva domāšana". Viņš skaidroja, ka Krimināllikuma pants pēc kura viņš tika sodīts, tika radīts 1927. gadā, lai veicinātu Staļina represiju īstenošanu. Bērziņš šo pantu tiesai nodēvēja par atavismu. Viņš uzsvēra, ka tiesiskā valstī šādam pantam nevajadzētu būt, jo tas sevī iekļauj kolektīvās vainas jēdzienu.

Komentējot savus administratīvos sodus, Bērziņš norādīja, ka neviens no tiem neapdraudēja sabiedrību. "Braucot no Latgales uz Rīgu katru nedēļu, protams, ka es braukšu uz 110, nevis uz 90 [kilometriem stundā], bet tas neapdraud sabiedrību," apgalvoja Bērziņš.

Jau ziņots, ka par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātajam Bērziņam pie ieslodzījumā pavadītā laika tika pieskaitīti arī tie mēneši, ko viņš pavadījis aiz restēm Čehijā, informēja Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks.

Aizstāvis skaidroja, ka Bērziņš Čehijā tika aizturēts 2017. gada 31. martā un viņam tiesa bija piespriedusi vienu gadu un astoņus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Līdz ar to sanāk, ka Bērziņam sods jāizcieš līdz šī gada 30. novembrim.

Bērziņa aizstāvis arī bija iesniedzis apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, taču uz to atbilde līdz šim brīdim neesot saņemta.

Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī VPD uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016.gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017.gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.