"Rīgas satiksmē" šā gada februārī kopumā strādāja 1723 transportlīdzekļu vadītāji. Vairāk nekā puse šoferu bija vecāki par 50 gadiem, bet jaunāki par 30 gadiem bija vien 4% vadītāju. Pensijas vecumā bija 12% jeb 208 šoferi. Gandrīz trešdaļa (27,4%) sabiedriskā transporta vadītāju ir sievietes.
"Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis portālam "Delfi" skaidro, ka uzņēmums seko līdzi ceļu satiksmes negadījumiem un izzina to iemeslus. "Mēs neredzam korelāciju starp vadītāja vecumu un izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Taču pastāv korelācija ar darba stāžu. Visvairāk negadījumu izraisa vadītāji ar darba stāžu no 10 līdz 15 gadiem, un tieši ar šo vadītāju grupu mēs pastiprināti darbojamies. Riska grupā ir arī jaunie vadītāji, un tikai pēc tam seko vadītāji, kuru darba stāžs ir virs 20 gadiem," klāsta Zaķis.
No 2013. līdz 2017. gadam "Rīgas satiksmes" sabiedriskais transports iekļuvis 5977 ceļu satiksmes negadījumos. Uzņēmuma šoferi vainojami 937 no tiem, liecina "Rīgas satiksmes" sniegtie dati.
Zaķis skaidro, ka juridisks pamats vadītāja atbrīvošanai pēc ceļu satiksmes negadījuma ir vien tad, ja tiesa ir lēmusi atņemt vadītājam tiesības vai piespriest reālu cietumsodu. Informāciju par vadīšanas tiesību liegumiem uzņēmums uzzina no Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) un neļauj attiecīgajai personai turpmāk strādāt par transportlīdzekļa vadītāju.
Uzņēmums nenoliedz, ka jūt sabiedriskā transporta vadītāju trūkumu. Tāpēc satiksmes negadījumu izraisītājus "Rīgas satiksme" vispirms apmāca, pie galējiem līdzekļiem klāt neķeroties.
Jauno šoferu atlasē uzņēmums nevar iegūt informāciju par pretendentu iepriekš izdarītajiem pārkāpumiem, kas noveduši pie lieguma vadīt transportlīdzekli. "Rīgas satiksme" var iegūt vien aktuālo informāciju no CSDD par vadītāja apliecības un medicīniskās izziņas derīgumu.
Tāpēc personāla atlasē "Rīgas satiksme" izvērtē pretendentu sniegto informāciju par izglītību, valsts valodas zināšanu līmeni un iepriekšējo pieredzi. Uzņēmums pievērš uzmanību arī kandidātu zināšanām par ceļu satiksmes noteikumiem, precizitātei un atbildības sajūtai.
Anonimizētajos tiesu nolēmumos portāls "Delfi" atlasīja kopš 2013. gada skatītās krimināllietas, kurās tiesas priekšā stājušies uzņēmuma "Rīgas satiksme" sabiedriskā transporta vadītāji.
"Rīgas satiksme" portālam "Delfi" norāda, ka tā spēj identificēt vien trīs lietas no turpmāk aprakstītajām, neatklājot, kuras tieši. Šajos trīs gadījumos iesaistītie sabiedriskā transporta vadītāji uzņēmumā vairs nestrādā.
Darba likums paredz, ka darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar dienu, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums, ar kuru darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests, kas noteikts uz 30 dienām vai ilgāk. Izņēmums ir gadījumi, kad darbinieks notiesāts nosacīti. Līdz ar to reāla cietumsoda gadījumā "Rīgas satiksmei" notiesātie darbinieki ir jāatlaiž.
2014. gada maija rītā Rīgu pāršalca traģēdija – uz Aleksandra Čaka ielas trolejbuss notrieca sievieti un viņas meitiņu, kura mira notikuma vietā. Vēlāk slimnīcā izdzisa arī mātes dzīvība.
"Rīgas satiksmes" trolejbusa vadītāja gājēju pārejai pāri traukusies pie sarkanās gaismas, noskaidroja izmeklēšanā. Savukārt liecinieki zināja stāstīt, ka vadītāja pie stūres iemigusi. Tikai pēc trieciena un trolejbusa apstāšanās, kas, kā pieļāva lieciniece, noticis nokritušo stangu dēļ, vadītāja pamodusies. No malas šķitis, ka viņa neapjauš, kas noticis.
Pirmajā instancē tiesa trolejbusa vadītājai piesprieda piecus gadus ilgu cietumsodu. Pērn oktobra sākumā apelācijas instance mainīja sodu uz četrus gadus un sešus mēnešus ilgu laiku aiz restēm. Viņai uz trim gadiem arīdzan atņēma transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Darba likums paredz, ka šādos gadījumos uzņēmumam jāpārtrauc darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.
Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2013. gadā nosprieda, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušo ģimenes locekļu apdrošināšanas atlīdzības limits neatkarīgi no bojāgājušo skaita ir vienots visā ES. Tie ir pieci miljoni eiro. Taču Latvijā apdrošinātāji izmanto Ministru kabineta noteikumos noteikto limitu, kas par apgādnieka vai laulātā nāvi paredz vien 150 eiro atlīdzību. Līdz ar to ģimeni zaudējušais Ansis Priede no apdrošinātāja "Gjensidige Baltic" saņēma 300 eiro.
Viņš tiesā no apdrošinātāja prasīja 100 000 eiro kompensāciju, ko Rīgas apgabaltiesa 2016. gada novembrī "Gjensidige Baltic" uzdevusi izmaksāt. Taču tiesa noraidīja Priedes prasību daļā par vairāk nekā 4,8 miljonu eiro piedziņu no apdrošināšanas uzņēmuma. Šobrīd lieta nonākusi Augstākajā tiesā, kur lemts ierosināt kasācijas tiesvedību. Lietas izskatīšanas datums vēl nav noteikts.
Pirms astoņiem gadiem vēlā maija vakarā no suņu izstādes Lietuvā uz Somiju pa autoceļu Baltezers–Saulkalne brauca pasažieru autobuss. Uz slidenā ceļa autobusa priekšā pēkšņi parādījies "Rīgas satiksmes" 16. maršruta autobuss, kas izdarīja kreiso pagriezienu. Saprotot, ka apstāties nepagūs, pasažieru autobusa vadītājs iebrauca pretējā joslā, kur notika sadursme ar vieglo automašīnu. Negadījumā traumas guva vieglās automašīnas vadītājs un pasažiere, taču salonā esošais bērns tika cauri vien ar drošības jostas radītiem nospiedumiem.
"Rīgas satiksmes" autobuss tikmēr mēģinājis aizbraukt no notikuma vietas. Tiesā šoferis skaidroja, ka viņa vadītais transportlīdzeklis avārijā nav iesaistīts, jo viņš jau krietnu brīdi bija nobraucis no šosejas. Viņaprāt, otra autobusa vadītājs iemidzis, avarējis un nu cenšas vainu novelt uz viņu.
2014. gada tiesas nolēmumā lasāms, ka šoferis ir Lietuvā dzimis Krievijas pilsonis, kurš jau 16 gadus ir pensionārs, taču turpina strādāt, jo ar pensiju vien izdzīvot nespēj. Pēdējos astoņus gadus viņam darbu dod "Rīgas satiksme". Šajā laikā viņš bijis iesaistīts 29 ceļu satiksmes negadījumos, bet par vainīgu atzīts 15 no tiem.
Tiesa pensionāru atzina par vainīgu. Viņu sodīja ar pusgadu cietumā, autovadītāja apliecības atņemšanu uz trim gadiem, kā arī cietušajam par labu piedzina 2500 eiro morālo kompensāciju.
Darba likums paredz, ka šajā gadījumā uzņēmumam ir jāpārtrauc darba tiesiskās attiecības ar notiesāto.
2013. gada maijā "Rīgas satiksmes" šoferis aizvēra durvis, pirms visi pasažieri paguva izkāpt no autobusa. Tādējādi kāda pasažiere palika iespiesta durvīs. Autobuss sāka braukt. Ievērtā kundze nokrita un tika vilkta pa asfaltu, gūstot vidēja smaguma miesas bojājumus.
Šoferis, Ukrainā dzimis Latvijas nepilsonis, savu vainu atzina un notikušo nožēloja. Lai gan tiesa 2015. gadā viņam piesprieda piespiedu darbu un 2100 eiro lielu kompensāciju cietušajai, kas neuzliek par pienākumu šoferi atlaist no darba, uzreiz pēc notikuma viņš darbu "Rīgas satiksmē" atstājis, lasāms spriedumā.
Līdzīgā veidā vidēja smaguma traumas 2014. gada oktobrī guva vēl kāda "Rīgas satiksmes" autobusa pasažiere. Viņa nepaguva iekāpt autobusā, kad šoferis aiztaisīja durvis, iespiežot kundzes kāju. Vadītājam sākot braukt, sieviete guva vidēja smaguma miesas bojājumus.
Šoferis 2015. gada tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā. Par viņa darbavietu nolēmumā minēta pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme". Vīrietis agrāk sodīts vien par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Viņam piesprieda piespiedu darbu, kas neliek pārtraukt darba attiecības.
2014. gada septembrī "Rīgas satiksmes" trolejbusa vadītājs uz Elizabetes ielas neveiksmīgi centās apbraukt gājēju, ar transportlīdzekļa labo sānu sievieti aizķerot. Trolejbuss pārbrauca pār kundzes kājām, amputējot kreiso apakšstilbu.
"Rīgas satiksmes" tiesai sniegtās ziņas liecina, ka šoferis īsu brīdi pirms sadursmes signalizēja, bet tad palielināja ātrumu.
Tiesā 2016. gadā Krievijā dzimušais nepilsonis savu vainu atzina, kā arī labprātīgi noslēdza izlīgumu ar cietušo, kura avārijas laikā bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Šoferis agrāk nav sodīts.
Vadītāju tiesa sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Līdz ar to atbilstoši Darba likumam "Rīgas satiksmei" nebija pienākums atlaist darbinieku.
2011. gada maijā "Rīgas satiksmes" autobusa šoferis pie Centrālās stacijas uz gājēju pārejas notrieca 1935. gadā dzimušu kundzi, kura pie sarkanās gaismas steidzās pāri ielai. Avārijā sieviete guva vidēja smaguma miesas bojājumus.
2014. gada tiesas sēdē pieaicinātais eksperts sprieda, ka autobusa vadītājam bija iespēja apturēt transportlīdzekli vēl pirms sirmgalves, taču viņš novērsis uzmanību no ceļa, jo, mainot braukšanas joslu, skatījies atpakaļskata spogulī.
Šoferim 1997. gadā uz trim mēnešiem atņēma transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. "Rīgas satiksmē" viņš strādā kopš 2004. gada, uzņēmumam darbinieku vērtējot kā "atbildīgu un profesionālu".
Tiesa vīrieti atzina par vainīgu, sodot ar nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Darba likums neparedz, ka šādā gadījumā šoferis būtu jāatlaiž. Viņam bija arī sirmgalvei jāmaksā 856 eiro kompensācija.
Savukārt 2015. gada aprīļa rītā "Rīgas satiksmes" autobusa vadītāja veica kreiso pagriezienu, notriecot vīrieti, kurš tobrīd pie zaļās gaismas šķērsoja ielu. Kungs guva vidēja smaguma miesas bojājumus, laužot vaiga kaulu, apakšžokli un ribas.
Tiesā 2016. gada janvārī apsūdzētā savu vainu atzina un nožēloja. "Rīgas satiksme" viņu raksturoja pozitīvi. Iepriekš šofere nav tiesāta. Tiesa lēma viņu sodīt ar piespiedu darbu, kas neliek pārtraukt darba attiecības.