Trīs gadu laikā Latvijā bijis tikai viens gadījums, kad ģimene, kas uz Latviju pārvietota Eiropas migrācijas programmas ietvaros, kā patvēruma meklētāji atstāja patvēruma meklētāju centru "Mucenieki" pirms statusa saņemšanas. Ja viņus Vācijā vai citā dalībvalstī identificēs, viņus nosūtīs atpakaļ uz Latviju, vēsta Iekšlietu ministrija (IeM).
Dublinas procesa ietvaros no Vācijas uz Latviju šogad līdz 25. maijam ir atpakaļ nosūtīta 21 persona, kas pieprasījusi patvērumu Latvijā. Pārsvarā gadījumu šīs personas to darījušas, šķērsojot zaļo robežu. Tie ir Vjetnamas, Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuri, visticamāk, jau iepriekš zina, ka nekvalificēsies starptautiskās aizsardzības statusa saņemšanai un prasa patvērumu, lai aizkavētu savu izraidīšanu, tāpēc atstāj Latviju un dodas uz kādu no citām ES dalībvalstīm, tostarp Vāciju, nelegāli, norāda ministrijā.
Šāgada 28. jūnija samitā Eiropas līderi cita starpā vienojās stiprināt cīņu ar patvēruma meklētāju jeb personu, kuras pieprasījušas patvērumu kādā no dalībvalstīm un gaida lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, otrreizējo kustību, informē IeM. Vienošanās paredz dalībvalstu pienākumu veikt visus nepieciešamos tiesiskos un administratīvos pasākumus, lai samazinātu šīs otrreizējās plūsmas, skaidro IeM.
Šī vienošanās attiecas tikai uz patvēruma meklētājiem, proti, cilvēkiem, kuri vēl nav ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu. Vācijai būtiski ir neuzņemt citās valstīs reģistrētos patvēruma meklētājus.
Viens no Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir Dublinas regula, kas paredz mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu.
"Vācija ir viena no iekārojamākām valstīm patvēruma meklētājiem, tāpēc bieži vien patvēruma meklētāji pārkāpj Dublinas regulas nosacījumus un, kaut arī persona iesniegusi izskatīšanai patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī, vēl pirms lēmuma par starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu dodas uz Vāciju un mēģina iesniegt pieteikumu vēlreiz, vai arī uzturas tur nelegāli," vēsta IeM, piebilstot, ka Vācijai tā šobrīd ir liela iekšpolitiska problēma, tāpēc kanclere Angela Merkele piedāvāja dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, slēgt vienošanos par patvēruma meklētāju operatīvu atpakaļuzņemšanu.
IeM uzsver, ka abu valstu sadarbībā šis jautājums arī līdz šim ticis efektīvi risināts atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam, tāpēc Vācijas piedāvātā vienošanās Latvijas pusei nekādas papildu saistības neuzliek. Valsts robežsardze arī līdz šim ir veiksmīgi sadarbojusies ar Vāciju un visos gadījumos izpildījusi Latvijas saistības atpakaļuzņemšanas jomā.
