Vietnē "e-skola.lv", ko pārsvarā izmanto Rīgas skolas, ievietoti 24 skolu sludinājumi, kuros tiek meklēts fizikas skolotājs.

Līdz ar to skolas nevar cerēt, ka šīs vakances aizpildīs augstskolu absolventi – jaunie fizikas un dabaszinātņu skolotāji, jo augstskolas ik gadu absolvē tikai daži jaunie fizikas skolotāji.

Kā atzīmē "Latvijas Avīze", niecīgais topošo fizikas skolotāju skaits ir satraucošs, jo dati liecina, ka lielākā daļa fizikas skolotāju Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tāpēc paredzams, ka nākotnē šī mācību priekšmeta pedagogu trūkums kļūs vēl asāks.

Taču jau tagad fizikas skolotāji ir "uz izķeršanu", raksta laikraksts. "Ir skolas, kuras mēģina "pārpirkt" citu skolu skolotājus: gan piedāvājot lielāku samaksu par to pašu darba apjomu, gan sniedzot iespēju nopelnīt vairāk, piemēram, vadot kādu pulciņu. Dažas pašvaldības trūkstošos pedagogus pievilina, piedāvājot dienesta dzīvokli," vēsta "Latvijas Avīze".

Laikraksts ziņo, ka LU Starpfakultāšu studiju programmā "Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs" šogad nebūs neviena absolventa, kas vēlētos mācīt fiziku. Pērn LU pabeidza četri jaunie fizikas skolotāji, no kuriem arī visi strādā izvēlētajā profesijā, 2016. un 2015. gadā bija pa vienam šādam absolventam un viņi arī šobrīd ir fizikas skolotāji.

Paredzams, ka nākamgad studijas pabeigs divi jaunie fizikas skolotāji, taču arī viņi jau strādā skolā. Kā jau minēts, LU maģistra programmā "Vidējās izglītības skolotājs" šogad ir tikai viena absolvente, pērn nebija neviena, bet 2016. gadā situācija bija nedaudz labāka – bija trīs absolventi.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka kopumā dabaszinātņu un matemātikas skolotāji tiekot sagatavoti pietiekamā skaitā. Problēma esot tā, ka puse nedodas strādāt uz skolām.