Vējonis pauda prieku uzņemt Polijas prezidentu un viņa kundzi Latvijā, norādot, ka vizīte simbolizē ciešo draudzību un labās attiecības starp abām valstīm. Viņš pauda pārliecību, ka vizīte stiprinās Polijas un Latvijas politisko un ekonomisko sadarbību.
Prezidenti pārrunājuši ES daudzgadu budžeta jautājumu, un secinājuši, ka abām valstīm ir daudz kopīga šajā jautājumā, gan kohēzijas politikas, gan kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos. Gan Duda, gan Vējonis pauda, ka abas valstis neatbalsta pašreizējo EK piedāvājumu, un nepieciešama tiešmaksājumu izlīdzināšana, kā arī kohēzijas līdzekļu palielinājums abām valstīm.
Vējonis piebilda, ka svarīgi, lai daudzgadu budžetā tiek ietverts finansējums arī jaunajām politikām, piemēram, migrācijai un drošībai, tikmēr Polijas prezidents norādīja, ka abas valstis jautājumos par ES daudzgadu budžetu runā vienā balsī, un ir būtiski, lai Polija un Latvija atgūtu to, kas ticis zaudēts atrodoties aiz Dzelzs priekškara, tādēļ svarīgi, lai notiktu dzīves līmeņa izlīdzināšanās ES.
Puses tikšanās laikā pārrunājušas arī drošības jautājumus. Vējonis skaidroja, ka Latvija augstu vērtē un pateicas par Polijas ieguldījumu Baltijas reģiona un Latvijas drošības stiprināšanā. Latvijas Valsts prezidents teica, ka arī nākamgad Polija nodrošinās patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā un izteica pateicību Polijai par līdzdalību NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra dibināšanā Latvijā.
Savukārt Duda skaidroja, ka puses pārrunājušas arī gaidāmo NATO samitu un transatlantiskās attiecības. Viņaprāt, ir svarīgi, lai samita laikā tiktu pieņemti būtiski lēmumi attiecībā uz reģiona drošību, kas risinātu ātru spēku pārvietošanos Eiropā, tādējādi nodrošinoties, ka nepieciešamības gadījumā palīdzība nepieciešamajā vietā ierastos ātri. Tāpat esot svarīgi, lai tiktu pieņemti lēmumi attiecībā uz komandvadības izvietojumu reģionā.
"Sistēmai jābūt vienkāršai un lēmumu pieņemšanai jābūt caurskatāmai. Par to centīsimies pārliecināt arī mūsu sabiedrotos," sacīja Duda, vienlaikus norādot, ka būtiski turpināt dialogu ar Krieviju, taču tieši Krievijai jābūt tai, kas pirmā izrāda labu gribu attiecību normalizēšanai ar Rietumiem. Polijas prezidents uzsvēra, ka Polija neatkāpsies no sankciju piemērošanas Krievijai un negrasās mīkstināt savu politiku pret šo valsti.
Duda arī vērsa uzmanību, ka būtiskas ir labas attiecības starp Eiropu un ASV, lai tiktu nodrošināta reģiona drošība. Viņš arī skaidroja, ka aizsardzības izdevumu ziņā abām valstīm nav problēmu, jo tās velta līdzekļus savai aizsardzībai, savukārt Polija šobrīd veic savas aizsardzības modernizāciju un ir gatava aizsardzībai tērēt pat vairāk nekā 2% no IKP. Duda Vējonim arī izteicis piedāvājumu Latvijas militāro tehniku apkopt un remontēt Polijā, jo šajā valstī ir viss nepieciešamais, lai veiktu remontu Padomju laika militārajai tehnikai, kas joprojām atrodas gan Polijas, gan Latvijas bruņotajos spēkos.
Tikmēr Vējonis atzīmēja, ka, pārrunājot divpusējās sadarbības jautājumus, ticis runāts par abu valstu diasporām. "Gan Polijas, gan Latvijas diaspora ir plaši pārstāvēta Lielbritānijā. Neapšaubāmi mums ir daudz kopīga par to, kā organizēt politiku attiecībā uz "Brexit" procedūru un sarunām. Mums ir būtiski nodrošināt mūsu pilsoņu tiesības pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES," teica Vējonis. Arī Polijas prezidents norādīja, ka poļu un latviešu tiesību un dzīves apstākļu ievērošana arī pēc "Brexit" ir būtiska.
Latvijas valsts prezidents arī atzīmēja, ka puses pārrunājušas reģiona infrastruktūras projektu ieviešanu, piemēram, "Rail Baltica" un "Via Baltica". Tikmēr Polijas prezidents uzsvēra "Via Karpati" izšķirošo nozīmi. Ja projekts tiktu īstenots, tas pavērtu plašas un būtiskas iespējas reģiona ekonomiskajai attīstībai, jo savienotu šo reģionu pa zemes ceļu līdz pat Turcijai.
Tāpat pārrunāti jautājumi, kas skar enerģētikas avotu dažādošanu reģionā, teica Vējonis. "Latvijai un Polijai ir līdzīga nostāja "Nord Stream 2" gāzes vada jautājumos. Mūsuprāt, projekts veicinās ES atkarību no viena gāzes piegādātāja un ir pret ES Enerģētikas Savienības principiem, tādēļ ES daudz aktīvāk jāiesaistās "Nord Stram 2" projekta jautājumos, lai ES būtu vienots viedoklis," skaidroja Vējonis.
Apspriesta arī ekonomiskā sadarbība. Latvijas Valsts prezidents atzīmēja, ka Polija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un pastāv labs potenciāls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai. Kā vienu no prioritārajām jomām Vējonis minēja IKT.
Latvijas Valsts prezidents arī piebilda, ka abas valstis saista cieša sadarbība kultūrā, tādēļ izteica pateicību Polijai un tās diasporai par tās aktīvo līdzdalību Dziesmu svētkos. "Polijas diaspora būs plaši pārstāvēta šajos svētkos gan dziesmās, gan dejās," prieku pauda Vējonis. Latvijas Valsts prezident arī apsveica Poliju ar neatkarības atjaunošanas simtgadi, novēlot, Polijai un tās tautai attīstīties vēl straujāk. "Novēlu, lai mūsu attiecības būtu vēl plašākas un daudzveidīgākas un tās stiprinātu mūsu valstis," sacīja Vējonis.
Tikmēr Polijas prezidents apsveica Latviju tās simtgadē un pateicās par lielisko Latvijas attieksmi pret Polijas diasporu, kas Latvijā var apgūt savu dzimto valodu un izmantot visas pilsoņu brīvības. Būtiska esot arī Polijas tautai svarīgu piemiņas vietu saglabāšana Latvijā, sacīja Duda, piebilstot, ka noliks ziedus Latvijas Neatkarības cīņās kritušo poļu karavīru piemiņas vietā Slobodkā, Daugavpilī.
Jau vēstīts, ka Polijas prezidents no 26.jūnija līdz 28.jūnijam ieradies oficiālā vizītē Latvijā.
28. jūnijā Polijas prezidentam paredzēts apmeklēt Ādažu militāro bāzi, lai tiktos ar Polijas kontingenta karavīriem.
Vizīte turpināsies Daugavpilī, kur Polijas prezidents kopā ar Latvijas Valsts prezidentu svinīgā ceremonijā noliks ziedus Latvijas Neatkarības cīņās kritušo poļu karavīru piemiņas vietā Slobodkā un atklās Polijas karalim Stefanam Batorijam veltītu pieminekli. Savukārt vizītes noslēgumā Polijas prezidents piedalīsies Latvijas Poļu savienības rīkotajā Polijas Neatkarības simtgades atjaunošanai veltītajā pasākumā Daugavpils teātrī.