Foto: LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers noraidījis kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Banka prezidenta Ilmāra Rimšēviča sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt viņam pielaidi valsts noslēpumam, piektdien ziņo Latvijas Televīzija (LTV).

Tā kā lēmums pieņemts pirms jaunā regulējuma spēkā stāšanās, tad ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka SAB anulēja pielaidi Rimšēvičam, lēmuma argumentāciju publiski nekomentējot. Arī Rimšēviča pārstāvji SAB lēmuma argumentāciju plašāk nekomentēja, taču, saskaņā ar Rimšēviča advokāta Saulveža Vārpiņa pausto, iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija.

Likumā minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek personai liegta.

Pielaidi, piemēram, nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību.

Tāpat pielaidi, piemēram, atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus ES un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē norādīja, ka nav vainīgs un tāpēc arī neatkāpties no amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Tāpat Rimšēvičs Eiropas Savienības (ES) tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!