Saeima trešdien, 20. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021. gadā.
Par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķim Saeimai būs jābalso, lemjot par attiecīgā gada vai gadu valsts budžeta projektiem.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, akceptētie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nosaka, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izies no reklāmas tirgus visās platformās no 2021. gada.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norāda, ka ļoti pozitīvi vērtē deputātu sniegto atbalstu mediju nozares iniciētajam un Kultūras ministrijas (KM) virzītajam priekšlikumam, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. "Pēc vairāku gadu diskusijām, analizējot starptautisko pieredzi un vietējos tirgus apstākļus, esam spēruši nozīmīgu soli informatīvās telpas stiprināšanā. Tas dos iespēju sabiedriskajiem medijiem koncentrēties uz kvalitatīva satura veidošanu, savukārt komercmedijiem palielināsies reklāmas tirgū pieejamais finansējuma apjoms," par kultūras ministres viedokli informēja KM pārstāve Lita Kokale.
Kultūras ministre norāda, ka iziešana no reklāmas tirgus iespējama, nodrošinot sabiedriskajiem medijiem atbilstošu finansējumu apmēram 14 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ar grozījumiem iecerēts stiprināt Latvijas informatīvo telpu, veicinot kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās.
Grozījumi nosaka no 2021. gada sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirt papildu līdzekļus tādā apjomā, kas atbilst par komerciālo paziņojumu izvietošanu gūtajiem ieņēmumiem, kā arī izmaksām, kas radīsies, aizstājot komercpaziņojuma raidlaiku ar oriģinālsaturu. "Garantēts, neatkarīgs finansējums sabiedriskajiem medijiem stiprinās redakcionālo neatkarību," akcentēja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi papildināti ar neitralitātes un precizitātes principu, kā arī noteikts pienākums informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu. "Naidīgas un safabricētas informācijas, kura parādās arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, ierobežošana ir nacionālās drošības jautājums," iepriekš uzsvēra Laizāne.
Likumā noteikts, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēs galalietotājiem bezmaksas apraidē izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu, slēdzot līgumu ar akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Izdevumi tiks segti no valsts budžeta līdzekļiem. LVRTC ar zemes raidītājiem var nodrošināt televīzijas programmu izplatīšanu 99,6% Latvijas teritorijas un sasniegt 99,9% Latvijas iedzīvotāju, neradot mājsaimniecībām papildu slogu. Šāda pakalpojuma nodrošināšana ir stratēģiski svarīga valsts drošībai, atzīmē normatīvā akta izmaiņu autori.
Ja tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, būs brīvas televīzijas programmu vietas, NEPLP, nodrošinot informācijas pieejamību sabiedrībai, brīvās vietas varēs aizpildīt ar konkursa procedūrā izraudzītām komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām, slēdzot licences līgumus, nosaka likumprojekts. Organizējot konkursu, priekšroka būs tādām programmām, kas nodrošina, ka vismaz 20% no nedēļas raidlaika aizņem latviešu valodā veidoti darbi.
Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem noteikts pienākums tos atklāt, kā arī ziņot, ja patiesā labuma guvējs mainās.
