Foto: LETA

Ģenerālprokuratūra otrdien, 19. jūnijā, nosūtījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai tā dēvēto "Daugavpils siltumtīklu" krimināllietu, kurā apsūdzētas trīs personas, portālu "Delfi" informē Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.

Divas privātpersonas sauktas pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, krāpšanu lielā apmērā darījumos par emisijas kvotām kopumā pret 11 Latvijas uzņēmumiem laika posmā no 2011. līdz 2012. gadam.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi ļauj Ģenerālprokuratūrai izteikt pieņēmumu, ka apsūdzētie izkrāpa naudu un emisijas kvotas no pieciem uzņēmumiem par kopējo summu ne mazāku kā 759 139 eiro par pakalpojumu, ko viņi nebija domājuši sniegt un arī nevarēja sniegt.

Tāpat apsūdzētie mēģinājuši izkrāpt emisijas kvotas par kopēju summu 4 981 216 eiro no sešiem uzņēmumiem, kuri nenoslēdza līgumu ar apsūdzēto pārstāvēto uzņēmumu, apsūdzēto piedāvājumu atzīstot par šaubīgu un aizdomīgu.

Viena no privātpersonām saukta pie kriminālatbildības arī par līdzdalību ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošanā, ko izdarījusi "Daugavpils siltumtīkli" valsts amatpersona, organizējot uzņēmuma finansiāli neizdevīga darījuma noslēgšanu 2012. gada 20. septembrī par emisijas kvotu maiņu, kā rezultātā PAS "Daugavpils siltumtīkli" nodarīts mantisks zaudējums par summu ne mazāku kā 80 000 eiro.

Šī privātpersona arīdzan viltojusi līgumu par emisijas kvotu maiņu, kā arī nodevusi 10 000 eiro kukuli "Daugavpils siltumtīklu" valsts amatpersonai par labvēlīgu rīcību uzņēmuma rīkotā konkursā par emisijas kvotu maiņu.

Savukārt "Daugavpils siltumtīklu" valsts amatpersona saukta pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, konkursa ietvaros tīši noslēdzos finansiāli neizdevīgu darījumu, kā rezultātā zaudēti minētie 80 000 eiro, piedalīšanos līguma viltošanā un kukuļa pieņemšanu.

Apsūdzētie savu vainu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā nav atzinuši.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Vēstīts, ka 2014. gada novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidza izmeklēšanu šajā lietā un rosināja Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām saistībā ar valsts amatpersonu kukuļošanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.

Kriminālprocess tika sākts 2013.gada janvārī pret vairākām personām. KNAB norādīja, ka prokuratūrai tika nosūtīti materiāli pret septiņām personām. KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecināja, ka no 2011. gada sākuma līdz 2012. gada martam divi no lietā iesaistītajiem uzņēmējiem, apzināti maldinot par savām iespējām veikt darbības papildus emisijas kvotu iegūšanā, no diviem pašvaldību un trim privātiem uzņēmumiem izkrāpa ievērojamus naudas līdzekļus – kopumā ap 850 000 eiro.

2013. gada sākumā KNAB īstenoja vairākas kratīšanas un tiesa apcietināja trīs personas - Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieku Vjačeslavu Širjakovu, kā arī uzņēmējus Jāni Sprinovski un Gintu Sorokinu.

Tolaik portāls "Delfi" vēstīja, ka Sprinovskis jau iepriekš nonācis mediju uzmanības lokā – viņš saistīts ar dažādiem mazo HES projektiem, bijušā ekspremjera Andra Šķēles biznesa interesēm un figurējis Latvijai sāpīgajā šķīrējtiesas procesā, kurā valsts zviedru vēja parku attīstītājiem zaudēja 1,6 miljonus latu.

Starp šajā procesā minētajiem bija kādreizējais "Daugavpils siltumtīklu" valdes loceklis Māris Laudiņš, kā arī uzņēmēji Antons Oglodkovs, Sergejs Karnauhovs, Sorokins. Oglodkovs un Karnauhovs tika uzskatīti par vietējiem Daugavpils oligarhiem, kas savulaik sabiedrības uzmanības lokā bija nonākuši ar publisku aicinājumu atbrīvot apcietināto Ivanu Haritonovu.

KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecināja, ka personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās 2013. gada 30. janvārī starpniekiem nodeva kukuli 120 000 eiro tālākai nodošanai Daugavpils vicemēram Širjakovam. Kukulis bija paredzēts par lēmumiem Sprinovskim piederošās un Sorokina vadītās firmas "Batergo" labā, izslēdzot citu pretendentu dalību "Daugavpils siltumtīklu" iepirkumā. Starpnieki Oglodkovs un Karnauhovs kukuli daļēji piesavinājās, katrs pa 30 000 eiro – Širjakovam tika nodoti 60 000 eiro.

Ģenerālprokuratūras prokurors sešām personām šajā lietā uzrādīja apsūdzības.

Žurnāls "Ir" pērn maijā vēstīja, ka prokurors Māris Leja izbeidzis kriminālprocesu pret Oglodkovu, Karnauhovu, Sorokinu, Sprinovski un Laudiņu daļā par krāpšanu, pret Laudiņu un Širjakovu – daļā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, noslēdzot 2012. gada 8. oktobra līgumu starp "Daugavpils siltumtīkliem" un firmu "Batergo".

Tāpat kriminālprocess izbeigts daļā pret Oglodkovu, Karnauhovu, Sorokinu un Sprinovski par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu. Kriminālprocess izbeigts arī daļā par krāpšanu pret "Latvenergo".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!