Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka kārtība, kādā tiek izlemts jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu kriminālprocesā, neatbilst Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Savā spriedumā ST atzina, ka viens no principiem, kas garantē tiesas objektivitāti, ir koleģialitāte jeb lietu izskatīšanu tiesā vismaz triju līdztiesīgu tiesnešu sastāvā, un tas ietilpst Satversmes 92.panta pirmā teikuma tvērumā. Tādējādi, lai nodrošinātu objektivitātes principa ievērošanu kasācijas instances tiesā, kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā kriminālprocesā ir ievērojams koleģialitātes princips.
ST atzina arī to, ka demokrātiskas tiesiskas valsts principa ievērošana ir nodrošināta tikai tādā gadījumā, ja personai tiek darīti zināmi tiesas motīvi attiecībā uz tās kasācijas sūdzībā norādītajiem apsvērumiem. ST savā spriedumā uzsvēra, ka tiesas motīviem, kas iekļauti atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā, vajadzētu būt pietiekamiem, lai persona varētu saprast, kādēļ kasācijas tiesvedība pēc sūdzībā norādīto argumentu izvērtēšanas nav ierosināta. Ievērojot kasācijas instances tiesas nozīmi kriminālprocesā demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī tiesību sistēmas vienotības, attīstības un personas pamattiesību nodrošināšanā, apstrīdētā norma nesniedz pietiekamas garantijas tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai.
ST norādīja, ka līdz brīdim, kad likumdevējs būs pilnveidojis tiesisko regulējumu attiecībā uz kasācijas sūdzības pieņemšanu, personu tiesības uz taisnīgu tiesu nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92.pantu un šā sprieduma atziņas.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas brīdī.
Jau vēstīts, ka lieta tika ierosināta pēc Ērika Oša pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ar pirmās instances tiesas spriedumu tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts. Pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja pirmās instances spriedumu apelācijas kārtībā, tomēr apelācijas instances tiesa minēto spriedumu atstāja negrozītu. Par apelācijas instances tiesas spriedumu pieteikuma iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību. Atbilstoši apstrīdētajās normās noteiktajam Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots tiesnesis nolēma atteikties pārbaudīt minētā sprieduma tiesiskumu kasācijas kārtībā.
Osim 2016. gadā tika piespriests divu gadu cietumsods par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas lielā apmērā, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu esot jānodrošina, arī lemjot par kasācijas sūdzības pieņemšanu, jo atteikums pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā kļūst par galīgo noregulējumu konkrētajā krimināllietā. No citos procesuālajos likumos ietvertā regulējuma izrietot, ka vienīgi lēmuma par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību koleģiāla un vienbalsīga pieņemšana varot nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Turpretī apstrīdētās normas nenodrošinot šāda jautājuma objektīvu izskatīšanu, bet minētā lēmuma sastādīšana rezolūcijas formā pārkāpjot personas tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu, uzskata pieteikuma iesniedzējs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
