Ko šis 5. jūnijā pieņemtais tiesas spriedums nozīmē dalībvalstīm, tajā skaitā pāriem Latvijā, skaidroja "Delfi". Tā dēvētajā "Rumānijas lietā" ES Tiesas lēmuma esence ir šāda: lai gan dalībvalstīm nav liegts atļaut vai neatļaut homoseksuālas laulības, tās nevar radīt šķēršļus ES pilsoņa uzturēšanās brīvībai, atsacīdamās piešķirt atvasinātas tiesības uzturēties savā teritorijā viņa tā paša dzimuma laulātajam.

ES tiesas spriedums dalībvalstīm formāli neuzliek nekādus jaunus pienākumus, bet gan interpretē Eiropas Direktīvu par pārvietošanās brīvības īstenošanu. Tiesa arī precizē, ka personu statuss, kas ietver ar laulību saistītus noteikumus, ir jautājums, kas ietilpst dalībvalstu kompetencē, un ES tiesības šo kompetenci neaizskar. Tādējādi dalībvalstīm ir brīvība paredzēt vai neparedzēt homoseksuālu laulību.

Meklēja iespējas atkal būt kopā

Rumāni Komanu portāls "Delfi" sazvana piektdienā, kas, izrādās, ir diena, kad viņam un viņa laulātajam draugam – ASV pilsonim Robertam Kleibornam Hamiltonam ir 16 gadu iepazīšanās jubileja. Abi tagad jau sasnieguši 46 gadu vecumu un viņiem svarīga ir skaidrība, kurā valstī viņi turpmākos gados dzīvos.

Foto: Privātais arhīvs

Viņi iepazinās ASV, tur kopā nodzīvoja četrus gadus līdz Komans apmetās uz dzīvi Briselē, lai strādātu Eiropas Parlamentā par deputāta palīgu. Dzīvesbiedrs Roberts Kleiborns, ko Komans sauc par Kleiju, palika Ņujorkā. 2010. gadā viņi salaulājās Briselē.

"Pēc divarpus gadiem Briselē beidzās mans darba līgums, un mēs abi sākām pētīt iespējas, kā varam atkal būt kopā. Mēs sapratām mūsu likumīgo statusu Beļģijā un ASV, bet ne Rumānijā," saka Komans.

Viņi vērsās Rumānijas atbildīgajās iestādēs, lūdzot Hamiltonam uzturēšanās atļauju. Sekoja atbilde, ka viņam ir tikai tiesības uzturēties Rumānijā trīs mēnešus. Tur viņš nevarot tikt uzskatīts par ES pilsoņa "laulāto", jo šajā dalībvalstī viena dzimuma personu laulības netiek atzītas.

Nav "otrās šķiras" pilsoņi

Tad pāris cēla prasību Rumānijas tiesās, uzskatot, ka pastāv diskriminācija dzimumorientācijas dēļ attiecībā uz tiesību uz brīvu pārvietošanos ES īstenošanu. Rumānijas Konstitucionālā tiesa ES Tiesai vaicāja, vai uz Hamiltonu ir attiecināms ES pilsoņa, kurš ir īstenojis savas brīvas pārvietošanas tiesības, "laulātā" jēdziens un vai līdz ar to viņam ir jāpiešķir pastāvīgas uzturēšanās tiesības Rumānijā.

Foto: Privātais arhīvs

"Adrianam un Kleijam ES Tiesas lēmums nozīmē, ka viņu ģimenes dzīve ir atzīta, neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī viņi atrodas. Viņi nav otrās šķiras pilsoņi vien tāpēc, ka viņu mīlestībā ir šī seksuālā orientācija. Viņi bija un paliek ģimenes locekļi, bet tagad Rumānijas varas iestādēm ir pienākums atzīt viņu laulības un nodrošināt viņu pārvietošanās brīvības tiesības", portālam "Delfi" uzsver juriste Romanita Iordače no cilvēktiesību nevalstiskās organizācija "Accept". Šī organizācija bija iesaistīta "Rumānijas lietā" .

Ko spriedums nozīmē Latvijai

ES Tiesas spriedums nostiprinās un vienādos praksi dalībvalstīs attiecībā uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu viendzimuma partneriem, kur viens no tiem ir ES pilsonis, un kuri bauda ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem garantētās tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijās, norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Šis spriedums situāciju Latvijā neietekmēs, tādu atbildi portālam "Delfi" sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).

2011.gadā Latvijā pieņemti Ministru Kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijā. No tiem izriet, ka viendzimuma pāriem, ja viens no partneriem ir kādas ES dalībvalsts pilsonis (vai Latvijas pilsonis, kurš īstenojis savas tiesības uz personu brīvu pārvietošanos), nodrošina vienlīdzīgu ieceļošanu un uzturēšanos, piemērojot tādus pašus ieceļošanas nosacījumus, kā laulātajiem.

Sākumāvīzas uz maksimālo termiņu

Cik daudz Latvijā ir ārvalstī laulāti viendzimuma pāri, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, otrs trešās valsts pilsonis, un ir nepieciešama uzturēšanās atļauja mūsu valstī – šādu datu PMLP nav.

Tiesa, vismaz viens šāds pāris Latvijā ir noteikti. Intervijai ar portālu "Delfi" piekrita viena no dzīvesbiedrēm, kura šajā rakstā tiks saukta par Ievu.

Arī viņa medijos lasījusi par ES Tiesas atbildi tā dēvētajā "Rumānijas lietā". "Pozitīvi – no Latvijas perspektīvas – ka mēs saglabājam status quo c esošo stāvokli. Rumānijā tas ir progress, jo vietējās iestādes, acīmredzot, normatīvus bija interpretējušas tā, ka tām pienākuma piešķirt uzturēšanās atļauju. ES tiesa pateica, ka nedrīkst pateikt nē," saka Ieva.

Kopā ar savu dzīvesbiedri Krievijas pilsoni viņa Latvijā dzīvo jau vairākus gadus. Viņas noslēdza laulību Portugālē.

"Mēs iepazināmies pirms astoņiem gadiem. Sākumā braucām viena pie otras, ņēmām vīzu uz maksimālo termiņu, kāds vien iespējams. Pēc tam draudzenei bija uzturēšanās atļauja uz darba pamata. Bet tad iespēja būt kopā ir atkarīga no darba līguma esamības," skaidro Ieva.

Viņas vērsās PMLP, iesniegumu izskatīja, un Ievas laulātā draudzene saņēma uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz noslēgtajām laulībām, un arī nepieciešamo, tā dēvēto "pārrobežu elementu" – kā saimnieciskās darbības veicēja varēja pierādīt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu klientiem citās ES dalībvalstīs.

Uzturēšanās atļaujadaudz, bet ne viss

Ieva arī norāda, ka ES Tiesas lēmums ir tikai par uzturēšanās tiesībām, bet tas nenodrošina citas tiesības, ko bauda heteroseksuāli laulātie pāri: "tas ir daudz, jo, ja vēlies ar kādu dzīvot kopā, bet nav uzturēšanās atļaujas, tas ir sākums un beigas attiecībām. Bet vai tas ir pietiekami? Droši vien, ka nē. Jo, kad esat kopā, tas nerisina pārējās lietas - visus mazos dzīves sīkumus, jo īpaši, kad veidojas ģimene".

Piemēram, nodokļu vajadzībām Ievas un viņas laulātās bērni netiek uzskatīti par Ievas bērniem, jo nav bioloģiskie bērni.

Tāpat arī nepienākas atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei un nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. "Pat nedomājot par tādām lietām kā mantošana un tiesībām būt bērna mammai, ja ar bērnu bioloģisko mammu kaut kas notiktu. Nevar visu atrisināt ar pie notāra saslēgtiem līgumiem, kā mēdz ieteikt tieslietu ministrs," saka Ieva.

Arī rumānis Komans "Delfi" atzīst, ka, lai arī cīņa tiesā par uzturēšanās atļaujām izcīnīta, "mēs neesam dzīvesbiedri Rumānijas valdības izpratnē virknē situāciju, kur mēs viens otram sanākam svešinieki". Tāpēc šobrīd Rumānijas Konstitucionālajai tiesai būs jāatrod atbilde uz viņa lūgumu atrast attiecību atzīšanas veidu.

Uz kuriem laulātajiem direktīva neattiecas

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate atgādina, ka ES Direktīva par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties attiecas tikai uz pārrobežu gadījumiem. Proti, tām situācijām, kad ES pilsonis ir izbraucis no savas valsts un uzturas citā valstī. Direktīva ir attiecināma arī tad, ja kādu laiku dzīvo citā valstī un tad atgriežsas savā izcelsmes valstī. Tāpat arī, ja sniedz pakalpojumus citu dalībvalstu klientiem.

"Ja Latvijas pilsonis brauc dzīvot uz Lietuvu, uz viņu attiecas direktīva un tajā noteiktais ģimenes locekļa jēdziens. Līdz ar to, ja viņš precējies ar tā paša dzimuma Krievijas pilsoni, viņam ir uzturēšanās tiesības Lietuvā. Ja savukārt Latvijas pilsonis dzīvo šeit, nekad nav dzīvojis un strādājis ārvalstī, tad uz viņu attiecas Latvijas imigrācijas likums, kas atzīst tikai laulātos Latvijas likuma izpratnē, ka laulātie var būt tikai vīrietis un sieviete," skaidro asociētā profesore.

Turklāt ES kompetencē nav regulēt, kurš Latvijā var iebraukt un uzturēties, tikai noteikt, kādā veidā ES pilsoņi var pārvietoties un uzturēties kopā ar saviem ģimenes locekļiem ES teritorijā.

Dupate arī atgādina, ka direktīvas izstrādes laikā – ap 2000.gadu neviena ES valstī nereģistrēja viendzimuma laulības, maz valstu arī reģistrēja viendzimuma pāru partnerattiecības. Līdz ar to direktīvā tika noteikts, ka uzņemošajai dalībvalstij ir tiesības neatzīt reģistrētos partnerus, ja tā pati nav šādas tiesības noteikusi savās nacionālajās tiesībās, kamēr šāds izņēmums direktīvā netika noteikts attiecībā uz laulātajiem.

Kopš 2000.gada situācija ir krasi mainījusies - daudzas ES dalībvalstis paredz tiesības arī laulāties viendzimuma pāriem. "Tādēļ arī radās jautājums Direktīvas sakarā – ja dalībvalsts drīkst izvēlēties, vai atzīt reģistrētās parterattiecības, vai tā drīkst neatzīt arī laulību? Tagad ir skaidrība – būtībā laiki ir mainījušies, un jebkurai dalībvalstij ir jāatzīst gan partnerattiecības, gan laulības neatkarīgi no pāra dzimuma," skaidro Dupate.

Asociētā profesore norāda, ka cilvēktiesību juristi jau pirms ES Tiesas sprieduma teiktu, ka laulības ir jāatzīst, un Eiropas Komisija to arī skaidrojošajos materiālos noteikusi. "Tagad, kad to pateikusi ES Tiesa, vairāk nav diskusiju – ja ir laulātais, tad ir pilnīgi vienalga, vai tas ir pretējā dzimuma laulātais vai tā paša dzimuma laulātais, vienalga, vai uzņemošā dalībvalsts pati paredz tiesības laulāties viendzimuma pāriem vai nē, tām ir jāatzīst laulātais," saka Dupate.