Turpinot strādāt pie atskurbtuvju pakalpojumu attīstīšanas pašvaldībās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izskata iespēju nodot šo funkciju pilnībā pašvaldību kompetencē, paredzot tam atsevišķu finansējumu, liecina ministrijas sagatavotā atbildes vēstule Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.
Ministrija atgādina, ka sākot ar 2015. gadu, Ministru kabinets VARAM uzdeva līdz katra gada 1. februārim izvērtēt pašvaldību iesniegtos naudas pieprasījumus par iepriekšējo gadu par izdevumiem, kas radušies atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā diennakts režīmā. Pašvaldības varēja pieprasīt naudu līdz 15 eiro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu, bet kopā ne vairāk par 200 000 eiro. Sākot ar 2018. gadu noteiktais izmaksājamās summas kopējais apjoms netiek ierobežots.
Kā norāda VARAM, šajā laika posmā secināts, ka valsts līdzfinansējums ir veicinājis pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas atskurbināšanas pakalpojumu organizēšanā, jo pakalpojuma nodrošināšana attīstās, turklāt ar atšķirīgām pieejām, izmaksām un slodzēm. Proti, katra pašvaldība, kura sniedz atskurbšanas pakalpojumu, ir atradusi savu visatbilstošāko risinājumu, bet tās pašvaldības, kuras neplāno veidot savas atskurbtuves, veido sadarbību ar pašvaldībām, kurās tādas ir.
Pēc ministrijas paustā, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka patlaban esošais atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas modelis nav vērtējams kā efektīvs, tādēļ nepieciešams līdzekļu piešķiršanu šiem pakalpojumiem no valsts budžeta pārtraukt. "Līdz ar to, saglabājot atskurbināšanas pakalpojumu organizēšanu arī turpmāk kā pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu būtu nepieciešams vienoties, kādā apjomā no valsts budžeta līdzekļiem līdzfinansējums šiem pakalpojumiem piešķirams, ņemot vērā, ka nauda pašvaldībām jānodrošina atbilstoši tām prasībām, kuras tiks noteiktas normatīvajos aktos," teikts ziņojumā.
Lai gan vairākas ministrijas jau ir izstrādājušas grozījumus, piemēram, likumā "Par policiju", lai risinātu atskurbtuvju jautājumu, VARAM norāda, ka joprojām nepieciešams turpināt darbu pie Ministru kabineta doto uzdevumu izpildes un atskurbināšanas pakalpojumu attīstīšanas pašvaldībās, tajā skaitā ietverot priekšlikumus ilgtermiņa perspektīvai, iespējams, nododot personu atskurbināšanas funkciju pašvaldību autonomajā kompetencē, paredzot tam atsevišķu finansējumu.
Iekšlietu ministrija norāda, ka turpinot iesākto darbu pie atskurbtuvju pakalpojumu attīstības, nav pieļaujams balstīties uz apsvērumiem, ka tas nepieciešama kā policijas un citu represīvo institūciju rīks, lai uz laiku izolētu no sabiedrības vai pat "sodītu" personas, kas atrodas alkohola reibuma stāvoklī.
Arī citu iesaistīto ministriju ieskatā, atskurbšanas telpu izveide ir primāri vērtējama kā tā saukto "zemā sliekšņa pakalpojumu" attīstīšanas pasākums, lai palielinātu sociālo dienestu un par alkoholisma profilaksi atbildīgo institūciju tiešu piekļuvi alkoholu ļaunprātīgi un riskanti lietojošām personām un būtiski vairotu šo dienestu iespējas alkoholisma izplatības mazināšanā, lai veicinātu alkohola lietošanas riska grupā esošu personu motivāciju brīvprātīgi pievērsties alkoholisma ārstēšanas programmām, kā arī, lai mazinātu ļaunprātīgas alkohola lietošanas izraisītu nāves gadījumu skaitu, kā arī citu kaitējumu, ko nodara ļaunprātīga un riskanta alkohola lietošana.
