Vējonis norādīja, ka Nīderlandes karaļa vizīte ir īpašs pagodinājums Latvijas simtgadē un skaidri apliecina abu valstu ciešo draudzību un teicamās attiecības. Valstis vienojot gan vēsturiskās saites, kuru pirmsākumi meklējami jau Hanzas savienības laikā, gan draudzīgās attiecības mūsdienās, īpaši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, uzsvēra Vējonis.

"Abas valstis ir aktīvas Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis ar kopīgu mērķi par vienotas, drošas un ekonomiski attīstītas Eiropas nākotni," skaidroja Valsts prezidents, vēršot uzmanību, ka Latvija augsti vērtē Nīderlandes ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, kas arī bijis viens no jautājumiem, ko abas puses pārrunājušas.

Latvija un Nīderlande ir atvērtas un dinamiskas ekonomikas, ko apliecina gan augošais divpusējās tirdzniecības rādītājs, gan Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā. Šodienas Nīderlandes - Latvijas biznesa seminārs "Smart Mobility" transporta un loģistikas nozarei dos papildu ieguldījumu, stiprinot divpusējās ekonomiskās attiecības, teica Vējonis.

Latvijas prezidents atzīmēja abu valstu ilggadīgo un dinamisko sadarbību kultūrā un izglītībā, kurā nopietnu lomu spēlējis 2008.gadā atklātais tiešais avioreiss starp Rīgu un Amsterdamu. Vējonis norādīja, ka šī reisa esamība pozitīvi ietekmē tūrisma plūsmu abos virzienos un ļoti svarīga komponente biznesa attiecību veidošanā.

"Ciešāka sadarbība starp abām valstīm būtu iespējama bioekonomikā, biomedicīnā, gudrajos risinājumos enerģijas sektorā un IKT jomā," teica Valsts prezidents, paužot pārliecību, ka abu valstu attiecības kļūs vēl ciešākas un tiks atrasti ceļi, kā tās stiprināt.

Savukārt Nīderlandes karalis izteica pagodinājumu apciemot Latviju valstij tik īpašā laikā - tās simtgadē. Viņš skaidroja, ka simtgades kontekstā nevar neņemt vērā lielos upurus, ko Latvija nesusi, lai izcīnītu savu neatkarību, un tagad ir redzams šo upuru rezultāts, jo Latvija savu nākotni šobrīd nosaka pati un ir plaukstoša valsts.

"Abu valstu vēsturiskās saites meklējamas jau 15.gadsimtā, un Nīderlandes paliekošie pēdas nospiedumi Rīgā redzami vēl šodien. Bet mūsdienās Latvijai un Nīderlandei ir kopīgi mērķi gan ES, gan NATO kontekstā. Mēs līdzīgi attiecamies pret daudziem jautājumiem," teica Vilems Aleksandrs.

Karalis piebilda, ka puses pārrunājušas vairākus jautājumus, tostarp sadarbību transporta un loģistikas nozarē. Noslēgumā Nīderlandes karalis minēja, ka abu valstu spēks un brīvība slēpjas kopīgā ciešā sadarbībā gan NATO, gan ES ietvaros.

Iepriekš bija plānots, ka kopā ar Nīderlandes karali Latvijā ieradīsies arī karaliene Maksima, taču viņai pagājušās nedēļas nogalē bija jādodas uz jaunākās māsas bērēm Argentīnā.

Nīderlandes karalim plānotas tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK).

Dienas otrajā pusē karalis apmeklēs Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai Tautas grāmatu plauktam dāvinātu grāmatu un apskatītu izstādi "Rembranta ēnā". Pēc tam plānots tikties ar Nīderlandes - Latvijas biznesa semināra "Smart Mobility" dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē. Valsts vizītes pirmās dienas vakarā Valsts prezidents un viņa kundze rīkos valsts vakariņas par godu Nīderlandes augstajiem viesiem.

Savukārt 12. jūnijā Nīderlandes karalis Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tiksies ar Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK), lai apskatītu izstādi "Latvijas gadsimts".

Šī vizīte simbolizē Latvijas un Nīderlandes ciešo draudzību un labās attiecības, kā arī ir uzskatāma par īpašu pagodinājumu Latvijai tās simtgadē. 2006.gadā valsts vizītē Latviju apmeklēja Nīderlandes karaliene Beatrikse.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Nīderlandes karalis Latviju ir apmeklējis 2002. gadā, bet tolaik vēl kā kroņprincis. 2013. gada aprīlī Nīderlandes karaliene Beatrikse atteicās no troņa par labu savam dēlam Vilemam Aleksandram, monarha maiņu valstij svinot ar vērienīgām svinībām oranžās krāsās.