Ceturtdien Saeimas deputāti otrajā lasījumā lēma par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas saistīti ar pāreju uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Likumprojekts aptver arī jautājumu par vecumu, kādā jāuzsāk mācības 1. klasē.
Kā norādīja Saeimas Preses dienestā, grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10. klasē būs no 2020. gada 1. septembra, 2., 5., 8. un 11. klasē – 2021. gada 1. septembra, bet 3., 6., 9. un 12. klasē – vēl pēc gada, proti, no 2022. gada 1. septembra.
Tāpat Saeima otrajā lasījumā lēma neatbalstīt ieceri skolas gaitas sākt sešu gadu vecumā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk mācības 1. klasē bērniem jāuzsāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit septiņi gadi.
Kopumā uz otro lasījumu deputāti bija iesnieguši teju 100 priekšlikumus. Debates ilga teju divas stundas.
Pirmais tribīnē kāpa izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Viņš pauda, ka ir nepieciešams samazināt mācību priekšmetu sadrumstalotību. Skolas videi jābūt draudzīgai, lai mācīties var ar prieku, norādīja ministrs.
"Runājot par kopējo stāvokli, kādā mēs esam šodien pēc Saeimas atbildīgās komisijas sēdes: komisijas balsojumi nebija ideāli, bet kopumā tie ļauj virzīties uz priekšu, tie ļauj atrisināt galveno," skaidroja Šadurskis.
Ņemot vērā to, ka likumprojekta struktūra ir diezgan sarežģīta, izglītības ministrs lūdza cieši sekot atbildīgajā Saeimas komisijā balsotajam, "kaut arī tas nav ideāls variants", bet balsot pret opozīcijas priekšlikumiem saglabāt vispārējās vidējās izglītības programmu virzienus, kādi tie noteikti likumā šobrīd.
Likums paredz, ka izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos: vispārizglītojošais virziens, humanitārais un sociālais virziens, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, profesionālais virziens.
Šo četru virzienu saglabāšana ir pretrunā ar jauno izglītības konceptu, kurā paredzēts, ka skolēni 11. un 12. klasē padziļināti mācīsies uz pusi mazāk priekšmetu nekā 10. klasē, apgūstot tos padziļināti. Sekojot Šadurska padomam, deputāti atbalstīja ieceri šos četrus virzienus no Vispārējās izglītības likuma izslēgt.
Plašas debates norisinājās jau par pirmo grozījumiem iesniegto priekšlikumu, kas paredz, ka "mācību priekšmetus apvieno mācību jomās". Šis priekšlikums raisīja virkni neskaidrību. Vairāki deputāti uzsvēra, ka vārda "joma" skaidrojumi ir daudzi un dažādi.
Priekšlikumu vidū bija arī vērienīgas ieceres, piemēram, deputāts Arvīds Platpers aicināja noteikt, ka pamatizglītības programmas īsteno astoņu gadu, nevis deviņu gadu laikā. Šo priekšlikumu Saeimas vairākums gan neatbalstīja.
Savukārt Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikums, kas paredz, ka mācību stundas ilgums pirms svētku dienām nav ilgāks par 30 minūtēm, tika atbalstīts. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes.
Par vērienīgajām izmaiņām izglītības nozarē saeimai vēl būs jālemj trešajā – galīgajā lasījumā.
Priekšlikumus trešajam lasījumam var iesniegt līdz 12. jūnijam.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pie Saeimas ēkas ceturtdien pulcējas esošie un topošie vecāki, aizstāvot savu bērnu intereses un labākas nākotnes izglītības iespējas.
Kā novēroja portāls "Delfi", piketā bija pulcējušies vairāk nekā simts cilvēku, tostarp apvienības "Attīstībai/Par!", partijas "Vienotība", Jaunās Konservatīvās partijas un partijas "Progresīvie" pārstāvji.
Piketā tika skandēti dažādi saukļi: "Ko mēs gribam? Reformu! Kad mēs gribam? Tagad!", "ZZS, LPS dzīvot grib PSRS", "Izglītībai par! Stagnācijai – nē!", "Kārlis un Māris nav reformu pāris!", "Pietiek slinkot, sāciet strādāt!".
Tāpat piketētāji bija "bruņojušies" ar virkni plakātu. Viens no tiem vēstīja: "#DūklavsNeredz #AugulisNezina #KučinskisNegrib #ŠadurskisNEvar #AšeradensNebūs #DAKŠA."
Citus plakātus rotāja tādi virsraksti kā: "K.Š. Kādas šausmas", "Mucā aug, pa spundi baro #StagNācija", "Reforma šodien – labklājība rīt", "Par skolu bērnu interesēs".
Vēstīts, ka pirmdien koalīcijas partijas vienojās rast kompromisu par reformām izglītības jomā, kas paredz kompetencēs balstīta satura ieviešanu. Reizē lemts vairs neskatīt jautājumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ņemot vērā politiskā atbalsta trūkumu.
No darba kārtības ir noņemts jautājums par likumprojektu, kas paredz kompetencēs balstītas izglītības satura ieviešanu atlikšanu uz nākamo Saeimu, norādīja partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Līdz ar to attiecīgie likumprojekti tiks pieņemti šajā sasaukumā.
Ziņots, ka Saeimas Izglītības komisija pagājušajā nedēļā izskatīja visus priekšlikumus Vispārējās izglītības likumam. Komisijas vairākums konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā sākotnēji bija piedāvājusi IZM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
