Šāda kārtība valda ne tikai Stradiņa slimnīcā. Pacientu tiesību eksperte zvērināta advokāte Solvita Olsena, kura pētījusi šādu noteikumu atbilstību Latvijas likumiem un slimnieku interesēm, to sauc par nepieņemamu praksi.

Advokāte uzsver, ka "pacienta tuvinieka dalība ārstēšanas procesā slimnīcā ir pacienta tiesības un pacienta drošības jautājums".

Neiedeva padzerties

Līgas māte šogad svinēs 90 gadu jubileju. Tā kā sirmajai kundzei ir sirds un asinsvadu saslimšana, arī redzes problēmas un ar tām saistīta invaliditāte, par viņas acīm un rokām kļuvuši tuvinieki, kuri arī palīdz pārvietoties.

Aptuveni pirms gada ātrās palīdzības brigāde kundzi nogādāja Stradiņa slimnīcā. Līgai, kura bija devusies mātei līdzi uz slimnīcu, pie slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra (NMC) durvīm darbiniece sacīja: "jums šeit nav jāsēž un jāgaida, jums piezvanīs".

Līga paļāvusies, ka viss būs kārtībā, un aptuveni pēc piecām stundām sagaidīja zvanu no slimnīcas. "Kad es māti tovakar ieraudzīju nodaļā, uz kuru viņa bija pārvesta, viņa pilnīgi bija izmainījusies sejā. Bija gulējusi slapjā pamperī, zem galvas nekas nebija palikts... Organisms bija atūdeņojies – viņa nebija visas šīs stundas dzērusi, un bija sākušies apziņas traucējumi – vīzijas".

Otrreiz lūdza iespēja doties līdzi

Kad māte pirms Ziemassvētkiem slimnīcā nonākusi vēlreiz, Līga sapratusi, ka šoreiz projām viņa noteikti neies. Lūgusi, lai var doties mātei līdzi uz uzņemšanas nodaļu. Viņas lūgumu noraidīja, darbiniece teikusi, ka ārsts neļaujot, un pat iegājusi pārbaudīt, vai viss kārtībā. No citas darbinieces Līga savukārt dzirdējusi nelaipnu atbildi: "likumi jau visiem vienādi, ko tad jūs te, ejiet un sēdiet". Attiecās kā pret apcietināto".

Vienam no darbiniekiem viņa iedevusi no mājām paņemtu ūdens pudeli, lai ienes mātei padzerties, ja ilgi būs jāgaida.

Pēc kāda laika pienākusi klāt atbildīgajai darbiniecei vēlreiz un pajautājusi, vai nevar ieiet paskatīties, kā klājas mātei, taču tā atsmējusi: "ko tad jūs domājat, ka ik pa brīdim likumi mainās?"

Māte uzņemšanā esot pavadījusi piecas stundas. Līga uz brīdi aizgājusi līdz veikalam, un, kad atgriezusies, uzzinājusi, ka māte jau pārvesta uz nodaļu. Atkal bijuši apziņas traucējumi, un ūdens pudele mētājusies gultā līdzās neattaisīta. "Māte jau nevar pati padzerties, vajag, lai viņai padod," saka Līga.

Ja būtu ļauts mātei doties līdzi, meita varētu ārstiem vairāk pastāstīt par mātes veselības stāvokli, kā arī kaut vai ūdeni iedot un palīdzēt aiziet uz tualeti.

Satraukti radinieki var radīt papildu slodzi

Tā kā slimnīca nav sniegusi atbildi par konkrētās pacientes tuvinieces gadījumu, portālam "Delfi" nav zināmi visi notikuma apstākļi. Taču slimnīca iepazīstina ar esošās kārtības pamatprincipiem. Tiesa, līdztekus arī atzīst, ka Iekšējās kārtības noteikumos neesot stingri atrunātas situācijas, kad tuvinieki var vai nevar atrasties kopā ar pacientu.

Slimnīcā arī norāda uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra (NMC) telpu šaurību un lielo pacientu blīvumu. Jāņem arī vērā pārējo pacientu datu aizsardzības prasības.

"Darbinieki cenšas iesaistīt tuviniekus ļoti apjukušu - veselības stāvokļa dēļ vai cienījamu vecumu sasniegušu - pacientu uzraudzīšanā, galvenokārt gadījumos, kad pacients pats nav spējīgs sniegt par sevi jebkādu informāciju," skaidro NMC vadītāja Anita Kalēja. Pārējos gadījumos pavadošās personas un radiniekus slimnīcas darbinieki lūdzot uzgaidīt ārpus NMC telpām.

Slimnīcā arī norāda: ļoti satrauktu radinieku klātbūtne varot radīt papildus spriedzi kā personālam, tā pašam pacientam.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā "Delfi" informē, ka uzņemšanas klīnikā nepastāv aizliegums tuviniekiem atrasties līdzās pacientam, "tomēr, rūpējoties par pacientu drošību, ļoti rūpīgi kontrolējam, kuras personas klīnikā ielaist'.

Slimnīcas mājas lapā ievietotā infografikā "Delfi" pamanīja norādi: piederīgie nedrīkst atrasties Neatliekamās medicīnas klīnikas darba zonā, izņemot, ja pacients ir bērns vai, ja pacientam ir intelektuāla rakstura problēmas. Par "darba zonu" slimnīca skaidro: tur veic reanimācijas pasākumus, ķirurģiskas manipulācijas, ārsti ar pacientu pārrunā intīmu un sensitīvu informāciju, tādēļ nepiederošu personu klātbūtne šajā zonā nav vēlama.

Foto: aslimnica.lv

Advokāte: pacients nav stumdāma lelle

Pacientu tiesību likumā rakstīts, ka pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību. Var arī pateikt, ka nevienu nevēlas pieaicināt, un konkrētajai ārstniecības personai šie lēmumi ir jārespektē.

Pacientu tiesību eksperte zvērināta advokāte Solvita Olsena norāda, ka aizliegums pacienta tuviniekiem atrasties slimnīcu uzņemšanas nodaļā ir pretrunā ar likumā noteiktajām pacienta tiesībām. Aizliegums varot pastāvēt individuālā situācijā, ja ir objektīvs pamats.

"Pacients ir cilvēks ar savu gribu un savām tiesībām. Nonākot slimnīcā, pacients nekļūst par stumdāmu lelli. Savukārt tiem pacientiem, kuri paši nevar izlemt, tuvinieka klātbūtne ir obligāti nepieciešama no likuma īstenošanas viedokļa," skaidro advokāte un piebilst, ka, ja pacientam ir ierobežota lemtspēja, visus ar ārstniecību saistītos lēmumus drīkst pieņemt likumā norādītie tuvinieki, nevis ārsts.

Olsena arī atsaucas uz ārvalstu pētījumiem, piemēram, Džonsa Hopkinsa universitātes klīnika Baltimorā, ASV atklāja, ka tuvinieku klātbūtne būtiski paaugstina pacienta drošību.

Advokāte arī pati tiesā aizstāvējusi pacientu tiesības. Mediji vēstīja, ka pavasarī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka, aizskartas viņas bērna tiesības, liedzot viņai kā mātei būt klāt ne pārāk smagas ķirurģiskas manipulācijas laikā Stomatoloģijas institūtā.