Lai gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir brīvība ļaut vai neļaut viendzimuma laulības, tās nevar atteikt piešķirt atvasinātās tiesības uzturēties dalībvalstu teritorijā ES pilsoņa tā paša dzimuma laulātajam, kas ir trešās valsts pilsonis, norādīts ES Tiesas otrdien publicētajā spriedumā.
ES tiesa secinājusi, ka tādējādi var tikt kavētas ES pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties.
Lieta tika ierosināta pēc Rumānijas Konstitucionālās tiesas iesnieguma, jo tai bija jāvērtē Rumānijas pilsoņa iesniegums, kurā bija lūgts atzīt viņa un kāda ASV pilsoņa laulību brīvas pārvietošanās ES teritorijā kontekstā. Sākotnēji Rumānijas iestādes informēja abus laulātos, ka ASV pilsonim ir tiesības uzturēties valstī trīs mēnešus. Tika pamatots, ka Rumānijā viņš nevar tikt uzskatīts par ES pilsoņa "laulāto", jo šajā dalībvalstī viena dzimuma personu laulības netiek atzītas.
Spriedumā skaidrots, ka direktīva par pārvietošanās brīvības īstenošanu tieši neļauj pamatot ASV pilsoņa atvasinātās uzturēšanās tiesības Rumānijā, taču spriedumā uzsvērts, ka noteiktos gadījumos trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir ES pilsoņa ģimenes locekļi šādas tiesības var tikt piešķirtas, pamatojoties uz Līguma par ES darbību normām.
Tiesa arī norādījusi, ka atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanas nosacījumi nedrīkst būt stingrāki par tiem, kas ir paredzēti direktīvā, lai piešķirtu šādas uzturēšanās tiesības trešās valsts valstspiederīgajiem, kas ir ES pilsoņa ģimenes locekļi.
Tiesa arī konstatējusi, ka direktīvas kontekstā "laulātā" jēdziens ir neitrāls no dzimuma viedokļa, tādējādi tas var iekļaut attiecīgā ES pilsoņa tāda paša dzimuma laulāto. Taču tiesa arī spriedumā norādījusi, ka dalībvalstīm ir brīvība paredzēt vai neparedzēt viendzimuma laulību.
Tiesa uzsvērusi, ka ES ievēro dalībvalstu nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām. Tomēr tiesa uzskata, ka dalībvalsts atteikums - vienīgi atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanas nolūkā trešās valsts valstspiederīgajam - atzīt viņa laulību, kas ar tā paša dzimuma ES pilsoni ir likumīgi noslēgta citā dalībvalstī, var kavēt pilsoņa tiesību brīvi pārvietoties. Tādējādi rodas situācija, ka pārvietošanās brīvība dažādās dalībvalstīs atšķirtas atkarībā no valsts tiesību normām, kurās reglamentēta viendzimuma laulība.
Spriedumā arī skaidrots, ka personas pārvietošanās brīvību var ierobežot tikai, ja šie ierobežojumi ir pamatoti ar objektīviem vispārējo interešu apsvērumiem un ir samērīgi ar valsts tiesībās izvirzīto mērķi. Tiesa uzsver, ka pienākums atzīt citā valstī noslēgtu viendzimuma laulību tikai atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanai neaizskar dalībvalsts laulības institūtu. Turklāt šis atzīšanas pienākums neaizskar nacionālo identitāti un neapdraud attiecīgās dalībvalsts sabiedrisko kārtību.
Sprieduma noslēgumā tiesa norādījusi, ka arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka uz homoseksuāla pāra attiecībām "privātās dzīves" un "ģimenes dzīves" jēdziens var attiekties tāpat kā uz tādā pašā situācijā esoša dažāda dzimuma pāra attiecībām.
Tiesa arī konstatējusi, ka direktīvas kontekstā "laulātā" jēdziens ir neitrāls no dzimuma viedokļa, tādējādi tas var iekļaut attiecīgā ES pilsoņa tāda paša dzimuma laulāto. Taču tiesa arī spriedumā norādījusi, ka dalībvalstīm ir brīvība paredzēt vai neparedzēt viendzimuma laulību.
