Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmums neatbalstīt ieceri ļaut vidusskolām pašām veidot dažādus programmu izvēļu grozus, bet saglabāt likumā noteiktos četrus programmu virzienus liecina par reformas neizpratni, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatava skaidrot jaunā vidusskolu mācību satura reformu un cer uz pozitīvu Saeimas balsojuma rezultātu, pirmdien žurnālistiem sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Skaidrojot pašreizējo situāciju, Šadurskis norādīja, ka daļu neskaidrību radījusi premjera Māra Kučinska (ZZS) pagājušajā nedēļā paustā interpretācija, ka par izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai. Šadurskis uzsvēra, ka šajā gadījumā runa ir bijusi tikai par priekšlikumu skolas gaitas sākt no sešu gadu vecuma, jo atbildīgā Saeimas komisija noraidījusi valdības izstrādāto koncepciju par sešgadnieku izglītību.
Ministrs pauda, ka kopumā ir nepieciešamas nozīmīgas pārmaiņas saturā, mācīšanās pieejā un vērtēšanā, piebilstot, ka patlaban izglītības sistēma vairs nespēj nodrošināta atbilstošas kompetences – zināšanas, prasmes un vērtības.
Tas arī tiešā veidā ir saistīts ar augstskolu jautājumu. "Par jaunā satura nepieciešamība runā gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki. Vecāku organizācijas mudina Saeimu uz lēmumu pieņemšanu," teica Šadurskis, uzsverot, ka bērniem saprotama izglītības sistēma būtu būtisks ieguvums. Tāpat tāda izglītības sistēma, iespējams, veicinātu reemigrāciju.
"Es teikšu vienkārši. Nekāda traģēdija nav notikusi, jo komisijas deputātu vairākums ir atbalstījis ministrijas piedāvātajās reformas vidusskolas izglītības posmā," sacīja Šadurskis.
Viņš sacīja, ka līdz 21. jūnijam pēc grafika ir iespējams pieņemt Saeimas komisijā diskusijas raisījušos grozījumus Vispārējās izglītības likumā attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības saturu. Viņš pauda cerību uz valdošās koalīcijas atbalstu pašu apstiprinātajai valdībai, jo vasarā valdībai jāpieņem atbilstošie Ministru Kabineta noteikumi.
Šadurskis norādīja, ka Vispārējās izglītības likumā runa ir tikai par deleģējumu valdībai izstrādāt dokumentus. "Pašreizējā likuma redakcijā mums ir četri programmu virzieni – tas ir ļoti strikts reglamentējums un skolām nav iespējams izveidot nepieciešamos izvēļu grozus, jo tādi ir šobrīd ir tikai četri. Saeima nav atbalstījusi šīs normas izslēgšanu no likuma. Mēģināsim pamatot, ka skola pati var veidot priekšmetu un bloku kombinācijas, piedāvājot iespējas," sacīja Šadurskis. Ministrs sacīja, ka IZM plāns paredz, ka 10. klasē vidusskolēni apgūst visus 12 priekšmetus, bet 11. klasē un 12. klasē skola var piedāvāt specializēties sešos vai septiņos priekšmetos, turklāt šī izvēle var būt dažāda.
Ministra vērtējumā Saeimas komisijas deputātu vidū bijusi neizpratne par šo jautājumu, tāpēc ministrija centīsies to vairāk skaidrot sabiedrībai un noslēgumā cer uz pozitīvu rezultātu. Tomēr, ja jaunā satura ieviešanu Saeima tomēr lems atlikt par gadu, tad tas nebremzēs, bet gan tikai palēninās jaunā satura ieviešanu un tā ies secen ap 20 000 skolēnu. Tomēr IZM deputātu gribu respektēs.
Runājot par sešgadnieku skolas gaitām, ministrs sacīja, ka būtu priecīgs, ja deputāti būtu piekrituši IZM piedāvātajam konceptam, jo tad ministrija varētu sākt gatavoties pārmaiņām. "Agri vai vēlu mums pie šī jautājuma būs jāatgriežas," noteica ministrs.
Pirmdien koalīcijas sadarbības padomē ministrs iecerējis runāt par situāciju un uzstāt, ka jāvirzās uz priekšu, pieņemot Vispārējās vidējās izglītības likuma grozījumus. "Tas, kas notika komisijā, nebija sevišķi jauks priekšnesums sabiedrībai, laiks ir pagājis, pa nedēļas nogali varbūt ir saprasts, kas ir sabalsots," noteica Šadurskis.
Arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks pauda cerību uz ātru un kompetentu Saeimas deputātu lēmumu, lai pabeigtu darbu pie nepieciešamajiem dokumentiem. "Lēmums ceru, ka būs racionāls un pamatots. Ceru, ka mainīs domas par vidējās izglītības modeli," pauda Catlaks, piebilstot, ka šobrīd vidējās izglītības sistēmas pieeja raksturo 20. gadsimtu, bet ir jādomā par 21. gadsimtam atbilstošu pieeju.
Tāpat Catlaks pieļāva, ka grozījumi, kas ietekmē sešgadniekus, ja tie netiks pieņemti, liks modificēt un pārstrādāt pirmsskolas vadlīnijas, kā arī pārveidot mācību programmas un līdzekļus, kas noteikti konkrētam vecuma posmam. "Ceru, ka izdosies nonākt pie jauna izglītības satura, ko esam veidojuši un redzam tuvākajā laikā," norādīja Catlaks, piemetinot, ka grozījumi būtu jāpieņem vēl šovasar.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums pagājušajā nedēļā noraidīja ar IZM piedāvātajām reformām vidusskolas izglītības posmā saistīto priekšlikumu. Komisija nolēma saglabāt likumā pašlaik noteiktos vispārējās vidējās izglītības četrus programmu virzienus.
Tāpat komisijas vairākums konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma bija rosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tomēr koalīcijas partiju politiķi iepriekš pauda, ka vēl ir daudz jautājumu par šo IZM piedāvājumu.
Komentējot šos lēmumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piektdien žurnālistiem norādīja, ka par IZMpiedāvātajām izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai. "Es negribētu, ka jautājums tiktu vispār nolikts malā. Jautājums ir pietiekami nopietns un nepieciešams, tāpēc ceru, ka IZM centīsies piedāvājumu pilnveidot un sagatavos atbildes uz deputātu jautājumiem," norādīja Kučinskis.
