Foto: LETA

LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātnisko darbu okupācijas totalitārā režīma kontroles un represīvo institūciju izpētē turpinās Publiskās atmiņas centrs, kuru izveidojuši šīs ar likumu Saeimas izveidotās zinātniskās izpētes komisijas locekļi, plašākam darbam represīvo institūciju dokumentu atklātības un pētniecības sabiedrības interesēs labā, informē LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas sekretāre Elīza Nikola Sveržicka.

Sveržicka informē, ka Publiskās atmiņas centrs ir nodibināts 2018. gada 3. maijā. Tā mērķi ir akadēmiski kvalitatīvas, zinātnē balstītas totalitāro okupācijas režīmu pētniecības veikšana Latvijā, demokrātiskas un atbildīgas nacionālās publiskās atmiņas politikas un sabiedrības publiskās atmiņas izglītošanas veicināšana, publiskās atmiņas un nacionālās publiskās atmiņas rīcībpolitikas pētīšana, publiska analizēšana un priekšlikumu to attīstībai sniegšana, kā arī sabiedrības intereses par Latvijas nacionālo publisko atmiņu, Latvijas valstiskumu, īpaši totalitāro okupācijas režīmu norišu piemiņu, veicināšana.

Publiskās atmiņas centra vadītājs, tāpat kā komisijas vadītājs, ir Dr. hist. Kārlis Kangeris, par padomes priekšsēdētāja vietnieku politikas zinātnē ievēlēja Dr. sc. pol. Ivaru Ijabu un par padomes priekšsēdētāja vietnieci reliģiju zinātnē ievēlēja Dr. phil. Solveigu Krūmiņu-Koņkovu.

Sākotnēji Publiskās atmiņas centru bija plānots veidot kā Latvijas Universitātes pastarpinātās pārvaldes iestādi, kas guva Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu. Publiskās atmiņas centrs izveidots privāto tiesību juridiskās personas formā un šobrīd nepretendē uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu vai cita veida publisko finansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!