Jau ziņots, ka, neskatoties uz VK ierosinājumu izveidot jaunu likumu kapu saimniecības sakārtošanai Latvijā, vairākas ministrijas kopīgi nolēmušas, ka bez jauna visaptveroša kapu apsaimniekošanas regulējuma var arī iztikt. Tā vietā četras ministrijas sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību līdz 2019. gada nogalei darba grupā strādās pie jauna informatīvā ziņojuma par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanu.
"Bez ironijas. Ja pajautāsim uz ielas satiktam cilvēkam, ko viņam nozīmē kapi, visticamāk, dzirdēsim pārdomas par tautas identitātes pašiem pamatiem, kas ir svēti un neskarami. Vai tas būtu iemesls, kāpēc kapsētu apsaimniekošanas jautājumi gandrīz trīs gadu desmitu laikā kopš neatkarības atjaunošanas joprojām nav sakārtoti? Vai tā ir vietējo iedzīvotāju griba, īpatnības un novadu tradīcijas, ka pašvaldības, kas apsaimnieko gandrīz visas Latvijas kapsētas, ilgstoši nav spējušas ar šo saimniecību tikt galā? Jo tieši ar iedzīvotāju gribu, īpatnībām un tradīcijām izvērtējumā, ko Ministru kabinetam uzdeva veikt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, tiek argumentēts pret nepieciešamību beidzot ieviest kārtību vienā no mūsu identitātes stūrakmeņiem, nosakot pašvaldībām skaidru standartu kapsētu apsaimniekošanas jomā," uzskata VK pārstāvis.
"Grūti iedomāties, ka mūsu tradīcijas patiesi ir tik īpatnas un iesīkstējušas, ka iedzīvotāji arī turpmāk ir gatavi samierināties ar to, ka dati par Latvijas kapsētās apbedītajiem daļēji ir zuduši, esošie netiek kārtīgi apkopoti un atjaunoti, informācija par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, ja vispār ir atrodama, ir nepilnīgi formulēta, maksājumi neskaidri un ļoti atšķirīgi. Vai tiešām šāda ne-kārtība ir tā, ko iedzīvotāji ir gatavi likt jau pieminētās identitātes stūrakmenī bez bažām, ka tas pārvērtīsies par kapakmeni?" vaicā Korčagins.
Viņš atgādina, ka pagājušajā gadā, veicot likumības un lietderības revīziju, Valsts kontrole gan klātienē, gan rakstiski saņēmusi daudzas iedzīvotāju sūdzības par neskaidrībām un problēmām pašvaldībās kapsētu apsaimniekošanas jomā. Galvenokārt tās bija saistītas ar kapavietu iegūšanu un uzturēšanu, kā arī maksājumiem. Ļoti būtisks un aktuāls jautājums, kā skaidro VK padomes loceklis, iedzīvotājiem ir arī pašvaldību rīcība ar ilgstoši nekoptajām kapa vietām.
Revīzijas rezultātā 11 pašvaldībām tika sniegti ieteikumi, aicinot precizēt un pilnveidot pašvaldību pārziņā esošo kapsētu izmantošanu reglamentējošos normatīvos aktus, uzlabot iedzīvotājiem būtiskās ar kapsētu izmantošanu saistītās informācijas pieejamību un nodrošināt labāku pakalpojumu pieejamību, pilnveidot pašvaldību attīstības un budžeta plānošanu, nodrošinot ciešāku sasaisti, un uzlabot pašvaldībās ieviestās kontroles.
"Bez jauna normatīvā regulējuma, protams, varētu arī iztikt, ja pašvaldības, īstenojot tām uzticētās funkcijas, varēs savstarpēji vienoties par iedzīvotājiem būtisko ar kapsētu jomu saistīto jautājumu organizēšanu, nosakot vienotus, skaidrus un saprotamus kapsētu uzturēšanas un izmantošanas principus. Jautājums tikai, vai kārtējā darba grupa ar šo uzdevumu tiks galā un, mazliet brutāli izsakoties, nenoraks to. Nenoraks tāpat, bez skaidras kapavietas, nereģistrējot un par nesaprotamu maksu," sacīja Korčagins.
Latvijā gandrīz visas 1742 kapsētas Latvijā pieder pašvaldībām, un ik dienu kapsētās tiek apbedīti vidēji 78 mirušie. Kapsētu izveide un uzturēšana ir uzdota pašvaldībām, kas pēc saviem ieskatiem nosaka kapsētu izmantošanu, kapavietu iegūšanu un ar to saistītos obligātos maksājumus. Atbildība par dažādiem ar kapsētu saimniecību un apbedīšanu saistītiem jautājumiem ir sadalīta starp vairākām ministrijām, bet kopumā valstī par jomu neatbild neviena no politikas plānošanas institūcijām.
