Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien sākusi vērtēt likumprojektu, kas paredz iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu. Lēmumu par to, vai virzīt grozījumus izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā komisija pieņems nākamnedēļ, kad būs saņemts Saeimas Juridiskā biroja un tiesībsarga viedoklis.
Maija sākumā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes.
EM cer, ka ar šo grozījumu palīdzību tiks veicināta ģenerālvienošanos noslēgšana, īpaši būvniecības nozarē.
Grozījumus Darba likumā trešdien sāka skatīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Lai gan likumprojekts paredz virsstundu samaksu samazināt gadījumos, ja nozarē noslēgta vispārsaistoša ģenerālvienošanās, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicināja virsstundu samaksu visos gadījumos samazināt par 50%.
Endziņš pauda pārliecību, ka šobrīd virsstundu regulējums nestrādā un tas veicina ēnu ekonomikas apmēru. "To mēs redzam arī pēc statistikas datiem," uzsvēra LTRK priekšsēdētājs. Viņš skaidroja, ja virsstundu apmaksas līmenis "būtu daudz saprātīgāks", daudz vairāk darba devēju to uzradītu.
LTRK ieskatā 50% piemaksa par virsstundu būtu adekvāta visos gadījumos, ne tikai tad, kad noslēgta vispārsaistoša ģenerālvienošanās.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns atkārtoti uzsvēra nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu – ir nepieņemams.
LABS priekšsēdētājs pauda, ka, ja Latvijā būtu kaut vidējā Eiropas Savienības dalībvalstu darba samaksa, tikai tad varētu diskutēt par 50% piemaisu par virsstundu darbu. Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 eiro par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 eiro par vienu virsstundu.
Tāpat arodbiedrību priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka Igaunijā darbiniekam ir izvēle – var izvēlēties piemaksu naudā 50% apjomā, vai arī 100% apmaksātu atpūtas laiku, bet par darbu svētku dienās Igaunijas darbinieki saņem 250% piemaksu.
Deputāti sēdes laikā atgādināja, ka nesen Satversmes tiesa savā spriedumā atzinusi, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par "pagarināto normālo" darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei.
Apstrīdētā norma nosaka, — ja ārstniecības personai noteikts "pagarināts normālais" darba laiks, darba samaksu par darbu laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā, bet, ja nolīgta akordalga - atbilstoši akorddarba izcenojumam par paveiktā darba daudzumu.
Ņemot vērā deputātu bažas, ka arī jautājums par samazinātu virsstundu samaksu gadījumos, ja nozarē noslēgta vispārsaistoša ģenerālvienošanās, varētu nonākt Satversmes tiesā, komisija par likumprojektu trešdien nelēma. Deputāti vienojās lūgt Saeimas Juridiskā biroja un Tiesībsarga biroja atzinumus pirms lēmuma pieņemšanas.