Foto: LETA
Neskatoties uz Valsts kontroles (VK) ierosinājumu izveidot jaunu likumu kapu saimniecības sakārtošanai Latvijā, vairākas ministrijas kopīgi nolēmušas, ka bez jauna visaptveroša kapu apsaimniekošanas regulējuma var arī iztikt. Tā vietā četras ministrijas sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību līdz 2019. gada nogalei darba grupā strādās pie jauna informatīvā ziņojuma par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanu.

Gandrīz visas 1742 kapsētas Latvijā pieder pašvaldībām, ik dienu kapsētās tiek apbedīti vidēji 78 mirušie. Kapsētu izveide un uzturēšana ir uzdota pašvaldībām, kas pēc saviem ieskatiem nosaka kapsētu izmantošanu, kapavietu iegūšanu un ar to saistītos obligātos maksājumus. Atbildība par dažādiem ar kapsētu saimniecību un apbedīšanu saistītiem jautājumiem ir sadalīta starp vairākām ministrijām, bet kopumā valstī par jomu neatbild neviena no politikas plānošanas institūcijām.

2018. gada februārī VK nāca klajā ar revīzijas rezultātiem, un tajos izgaismojās visai liels juceklis Latvijas kapu saimniecībā, proti, revidenti atklāja, ka lielā daļā revīzijā iekļauto pašvaldību kapsētu ir zudusi informācija par iepriekš apbedītajiem. Tā arī netiek atjaunota. Tāpat tika atklāts, ka pašvaldību tīmekļvietnēs izvietotā informācija ir nepilnīga, grūti atrodama, lielākoties nav atrodami pakalpojumu apraksti un informācija par maksājumiem, pašvaldības nepublicē informāciju par veiktajiem apbedījumiem, kas ļautu tuviniekiem vieglāk atrast mirušā piederīgā apbedījumu. Savukārt kapavietu iegūšanas nosacījumi un maksas pakalpojumu apraksti ir neskaidri un nepilnīgi formulēti, kā arī tika atklātas vairākas citas kapu apsaimniekošanas nepilnības, ar kurām var iepazīties šeit.

Lai nepilnības tiktu izskaustas, VK ierosināja izveidot regulējumu, kas pašvaldībām noteiktu konkrētu standartu apsaimniekošanas procesā. Pēc VK revīzijas rezultātu izskatīšanas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija aicināja Ministru kabinetu izvērtēt vienota tiesiskā regulējuma nepieciešamību kapsētu jomā un līdz 2018. gada 27. maijam sagatavot attiecīgu ziņojumu. Saeimas komisija, kā portālam "Delfi" apstiprināja tās pārstāvji, valdības atbildi saņēma 28. maijā.

Jauno likuma ieceri noraida

Lai gan ziņojums ir sagatavots, tajā jauna likuma iniciatīva tomēr noraidīta.

"Vienots tiesiskais regulējums ar kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistīto pakalpojumu jomā nav nepieciešams, jo šos jautājumus ar saistošajiem noteikumiem reglamentē pašvaldības, ievērojot vietējo iedzīvotāju gribu, īpatnības un novada tradīcijas. Jānorāda arī, ka normatīvisma samazināšanas ietvaros jauna likuma nepieciešamība varētu būt grūti pamatojama," minēts Ministru kabineta Saeimas komisijai sagatavotajā atbildē.

Toties tagad, kā vienojusies valdība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas, Veselības un Tieslietu ministriju būs jāizstrādā metodiskais materiāls pašvaldībām kapsētu apsaimniekošanas un ar kapsētu izmantošanu saistīto pakalpojumu jomā.

Tāpat nolemts, ka minētās četras ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienība līdz 2019. gada 30. novembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu informatīvo ziņojumu par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanu.

Foto: DELFI

Izdaudzinātā kapu kultūra

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, portālam "Delfi" komentējot, kā, viņaprāt, valsts un pašvaldības nodrošina Latvijas kapsētu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, atgādina, ka Latvija ir izdaudzināta ar savu kapu kultūru, kas balstās vērtību izpratnē, cieņas parādīšanā un tradīcijās. Viņš arī norāda, ka kapu kultūra Latvijā mainās.

"Vēsturiskajos kapos ainavisko kvalitāšu, mākslas piesātinājuma un telpiskā iekārtojuma dēļ jūtama īpaša kultūrvides noskaņa. Vietās, kur vietējā sabiedrība kapus kopj, vērtības tiek saglabātas, bet pamestās grauj laika zobs un pat iezogas vandalisms," stāsta Dambis.

"Diemžēl jaunajās kapsētās visbiežāk mākslas klātbūtne ir pazudusi vai tā atšķaidīta ar nospiedošu daudzumu komerciāla rakstura lētas gaumes pieminekļu, un ne par kādu kapu kultūru mēs vairs runāt nevaram. Rīgas Jaunciema kapi var kalpot par spilgtu negatīvu piemēru, kur neeksistē skaidrs un loģisks plānojums, kapu būves ir atbaidošas, teritorijas apsaimniekošana bez jebkādām kultūras pazīmēm. Šādā vidē māksla, ar retiem izņēmumiem, nemaz nevar rasties. Tas liecina, ka šajā jautājumā ir pārtrūkusi saikne starp mantojumu un nākotnes redzējumu," uzskata Dambis.

"Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija cer, ka Latvijas kultūras mantojumā sasniegtās kvalitātes tiks mūsdienu izpratnē pārnestas uz jaunām apbedījumu vietām, atjaunojot kapu kultūru. Tikai tad katrs sabiedrības loceklis novērtēs arī patiesās mantojuma vērtības," klāsta Dambis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!