Foto: LETA

Trīsdesmit trīs Latvijas zinātnieki un pētnieki publiskā vēstulē paziņojuši, ka nepiekrīt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konsīlija slēdzienam par Stambulas konvenciju un aicina Saeimu ratificēt konvenciju. Viņi vēstulē skaidro, ka konvencijas ratifikācijā zinātniski pamatotus riskus Latvijas sabiedrībai un Satversmei nesaskata.

Zinātnieki norāda, ka konvencijas neratificēšana būs spēcīgs signāls starptautiskajai sabiedrībai un varmākām, apliecinot, ka Latvijā ir augsta tolerance pret vardarbību ģimenē.

"Vēršam uzmanību, ka konsīlijs un tā slēdziens pārkāpj konsīlija norises regulējumu. Pirmkārt, konsīlijā valsts institūciju pārstāvju viedoklis netika skaidri nodalīts no ekspertu viedokļa, bet slēdzienā konsīlija transkriptiem tika pievienots papildu viedoklis, lai iegūtu vajadzīgajam slēdzienam atbilstošu "balsu" skaitu. "Balsu" samērs savukārt ir iegūts, mehāniski summējot visu klātesošo ekspertu un valsts institūciju pārstāvju un papildu pievienotā "eksperta" balsi. Konsīlija slēdzienā vispār netika pārstāvēts par jomu atbildīgās Labklājības ministrijas viedoklis," vēstulē zinātnieku vārdā raksta Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa no Humanitāro zinātņu fakultātes.

"Uzskatām, ka konsīlija norises gaita un slēdziena uzbūve neatbilst zinātniski kvalificētam slēdzienam gan tvēruma, gan argumentu pamatotības ziņā. Diskusijas sākumā tika uzdoti tendenciozi un neētiski jautājumi, piemēram, "Kas ir vardarbība un līdztiesība/vienlīdzība ikdienā? Kā tā izpaužas un kā tās mazināt vai nepieļaut?", pievienojot slēdzienam arī ar konvenciju nesaistītus pārspriedumus," skaidro zinātnieki, kas parakstījuši vēstuli.

Zinātnieki norāda, ka, lai arī sākotnēji paredzēts kā zinātnes pienesums sabiedrībai, šādi organizēts konsīlijs degradē Latvijas zinātni, Latvijas Zinātņu akadēmijas prestižu un tās ekspertīzes kvalitāti.

"Lūdzam LZA stingrāk pārraudzīt konsīliju ekspertu atlasi, piemēram, izvirzot līdzīgus kritērijus kā LZP ekspertu statusam, un konsīlija organizēšanas kārtību, šādi nodrošinot zinātniski kvalitatīvu un pamatotu ekspertīzi," rosina zinātnieki.

Vēstuli parakstījuši šādi zinātnieki:

Kristīne Dupate, Dr.iur., Latvijas Universitātes asociētā profesore

Dace Balode, Dr. theol., Latvijas Universitātes profesore

Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

Marija Golubeva, Dr. hist.

Kārlis Vērdiņš, Dr. philol.

Baiba Bela, Dr. sc.soc., Latvijas Universitātes asociētā profesore

Signe Mežinska, Dr.sc.soc., Latvijas Universitātes asociētā profesore

Ineta Lipša, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece

Velga Vēvere, Dr. phil, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

Anne Sauka, Dr. phil. LU VFF lektore un pētniece

Ilze Mileiko, Dr. philol., SIA "Projektu kvalitātes vadība" pētniece,

Ivars Neiders, Dr. phil, Rīgas Stradiņa Universiātes docents

Dace Kavasa, Latvijas pārstāve EIGE ekspertu forumā,

Andris Šuvajevs, SUSPLACE pētnieks, Latvijas Universitāte,

Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks,

Emīls Ķīlis, PhD, Baltic Studies Centre pētnieks,

Miķelis Grīviņš, Dr. sc.soc., Baltic Studies Centre pētnieks,

Anda Ādamsone-Fiskoviča, Dr.sc.soc., Baltic Studies Centre pētniece,

Toms Ķencis, Dr. art., LULFMI pētnieks,

Dina Bite, Dr.sc.soc., Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore,

Inese Šūpule, Dr.sc.soc., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece,

Tālis Tisenkopfs, Dr.soc, Baltic Studies Centre vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors,

Ieva Tihovska, Dr. art., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece,

Ilona Kunda, Dr. Sc. Soc., Latvijas Kultūras akadēmija,

Elīna Ozoliņa, M Hum., M Soc,. SIA Jaunrades laboratorija, vadošā pētniece,

Laima Geikina, Dr. theol., Dr. paed., Latvijas Universitātes profesore,

Karlīna Grīviņa, M Soc., M Art, tirgus pētniece,

Ieva Puzo, PhD, Rīgas Stradiņa Universitātes pētniece,

Karīna Vasiļevska-Dāsa, MSc, Kalifornijas universitātes Sanfrancisko/Berklijā doktorante,

Sandra Šūmane, Dr. sc.soc., Baltic Studies Centre pētniece,

Klāvs Sedlenieks, PhD, Rīgas Stradiņa Universitātes docents,

Jānis Daugavietis, Dr.Sc.Soc., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks.

Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.

Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, bet Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!