Iepriekš valdības virzīto likumprojektu šīs jomas sakārtošanai komisija atzina par neatbilstošu, tāpēc tika izstrādāts alternatīvais projekts. Tas paredz, ka trauksmes cēlējiem tiktu nodrošināta aizsardzība no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību. Ņemot vērā citu valstu piemēru, gada laikā no dažāda veida iespējamās atriebības varētu būt jāaizsargā desmit līdz 20 cilvēki, iepriekš skaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Inese Kušķe.

Normatīvā akta projektā piedāvāts arī noteikt, ka trauksmes cēlēji tiktu atbrīvoti no tiesāšanās izdevumiem, tostarp nodevas samaksas civilprocesā un administratīvajā procesā.

Attiecībā uz tādas informācijas izpaušanu, kas satur valsts noslēpumu, paredzēts šādus gadījumus nevērtēt kā trauksmes celšanu.

VK uzņemsies trauksmes cēlēju kontaktpunkta izveidošanu, kas apkopos informāciju par trauksmes celšanas iespējām un koordinēs vai sniegs gaidāmajā likumā vēl nosakāmo atbalstu. No iekšējiem resursiem plānots kontaktpunktam izveidot divas amata vietas, reizē būs nepieciešams papildus izveidot vēl divas vietas.

Normatīvajā aktā akcentēta arī personu anonimitātes aizsargāšana, veicot trauksmes cēlēju datu pseidonimizāciju. Likumprojekts paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem būs jānodrošina anonimitāte. Tāpat būs jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.

Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu.

Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, un finanšu, un kapitāla tirgus sektorā. Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju, kas satur valsts noslēpumu, kā arī personīgu interešu aizskārumu.

Lai varētu nodrošināt trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību, Ministru kabinetam būs jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā attiecīgi grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Paredzēts, ka pirmajā gadā pēc likuma stāšanās spēkā būs nepieciešami 91 507 eiro, no kuriem atlīdzība Trauksmes cēlēju kontaktpunkta darbiniekiem būtu ap 44 145 eiro, informatīvā kampaņa izmaksātu ap 20 000 eiro un tīmekļa vietnes jeb mājaslapas izveide un tās tehniskais nodrošinājums izmaksātu 16 940 eiro. Savukārt turpmāk ik gadu izdevumi būtu 55 967 eiro.