Šīs problēmas ir izklāstītas jaunajā informatīvajā apskatā par ES rīcību to cilvēku atbalstam, kuri legāli uzturas ES, taču nav tās pilsoņi, piemēram, tie ir migranti, kas ieradušies nodarbinātības vai pētniecības nolūkā, saistībā ar ģimenes atkalapvienošanos, patvēruma meklētāji un bēgļi. Informatīvais apskats neietver tos, kuri ES uzturas nelegāli.

"Ilgtermiņa ietekme, ko radīs nesenais migrantu pieplūdums, būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi viņi būs integrējušies Eiropas sabiedrībā. Saistībā ar viņu integrāciju mēs esam apzinājuši septiņas problēmas, kas jārisina dalībvalstīm un Eiropas Savienībai," sacīja par šo informatīvo apskatu atbildīgā Eiropas Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Lai gan par migrantu integrāciju ir galvenokārt atbildīgas dalībvalstis, ES sniedz atbalstu. "ES ne vien sekmē labas prakses apmaiņu, bet arī piešķir finansējumu un palīdz izstrādāt rīcībpolitiku migrācijas un diskriminācijas novēršanas jomās," minēts revīzijā.

Revidenti apzināja turpmāk uzskaitītās galvenās ar integrāciju saistītās problēmas.

Revidenti uzsver, jo agrāk sākas integrācija, jo lielākas iespējas, ka tā būs sekmīga. Taču migrantiem piemērojamie noteikumi katrā dalībvalstī atšķiras, tāpēc migranti dodas no vienas valsts uz citu, bet tas aizkavē integrācijas procesa sākšanu. Turklāt pieteikumu izskatīšana dažkārt aizņem ilgu laiku. Jau ziņots, ka rī daļa bēgļu pēc ierašanās uz Latviju devās uz Vāciju.

Ziņojumā uzsvērts, ka, lai gan ES tiesību aktos ir noteiktas vienlīdzīgas tiesības un tie nepieļauj diskrimināciju, daudziem eiropiešiem joprojām ir negatīva attieksme pret migrantiem no trešām valstīm. Dažās dalībvalstīs tas negatīvi ietekmē migrantu integrāciju.

Tāpat revīzijā uzsvērts, ka integrācijas pasākumus var finansēt no vairākiem ES fondiem, taču šim nolūkam iztērēto līdzekļu summa nav zināma. Kopš 2015. gada ES ir mobilizējusi vairāk nekā piecus miljardus eiro papildu finansējuma saistībā ar migrācijas plūsmu palielināšanos, no tiem 100 miljoni eiro tika atvēlēti integrācijai. 2017. gadā dalībvalstis paziņoja, ka migrantu integrēšanai tām ir nepieciešami vēl aptuveni 450 miljoni eiro no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda.

Revidenti norāda, ka integrācijas rīcībpolitika ir jābalsta uz pareizu vajadzību novērtējumu un tai jāpiešķir pienācīgs finansējums.

Viņi uzsver apņēmības trūkumu. 2016. gadā Eiropas Komisija izstrādāja rīcības plānu, kurā noteica 52 ES līmeņa pasākumus. Līdz 2017. gada decembrim 23 pasākumi vēl nebija pabeigti. Turklāt dalībvalstis saņem pamudinājumus izstrādāt īpašus pasākumus konkrētās jomās, taču Eiropas Komisija tos neuzrauga. Rīcības plānā iekļauto pasākumu faktiskā īstenošana ir atkarīga no dalībvalstu apņēmības.

Tāpat revīzijā uzsvērta nepilnīga rīcībpolitika. Lielākajā daļā dalībvalstu, kā norāda revidenti, ir izstrādāta integrācijas rīcībpolitika ar dažādu satvaru. Taču tā ne vienmēr ir virzīta uz visām migrantu grupām un neaptver visas integrācijas jomas. Integrācijas rīcībpolitikai jābūt tādai, kas nodrošina visaptverošu satvaru visu migrantu atbalstam visos attiecīgajos politikas virzienos.

"Lielākajā daļā dalībvalstu nav pilnīga pārskata ne par to migrantu skaitu, kuri saņem atbalstu, ne par summām, kas iztērētas integrācijas pasākumiem. Valsts līmenī vērojami dažādi trūkumi uzraudzībā. Pašlaik Komisija ierosina izveidot īpašus rādītājus, kas varētu atvieglot faktos balstītas politikas izstrādāšanu," minēts revīzijā.

Tāpat revidenti uzsver, ka viena un tā paša veida darbību, kas paredzēta vienai un tai pašai mērķgrupai, iespējams finansēt no dažādiem ES fondiem. Dalībvalstīs darbojas vairāk nekā 400 struktūru, kas iesaistītas migrantu integrācijai paredzēto pasākumu pārvaldībā. Lielākajā daļā dalībvalstu ir koordinācijas struktūra, taču vērojami trūkumi ieviesto mehānismu saskaņošanā.

"Visām iesaistītajām pusēm ES, valsts un reģionālā līmenī jāveltī efektīvi un saskaņoti centieni šo problēmu novēršanai," norāda revidenti.

Eiropas Savienībā legāli uzturas vairāk nekā 21 miljons personu, kas nav tās pilsoņi. Apmēram 4 % tās iedzīvotāju ir migranti no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Katru gadu daļa no tiem kļūst par ES pilsoņiem. No 2013. līdz 2016. gadam aptuveni 3,2 miljoni migrantu no trešām valstīm ieguva kādas ES dalībvalsts pilsonību. Ja ņem vērā otrās paaudzes migrantus, apmēram 18 % Eiropas Savienības iedzīvotāju ir cēlušies no migrantiem.