"Daudz esam politiski virzījušies uz to, ka vēlamies iegūt ienākumus no transakcijām, bet mazāk pievērsušies risku identificēšanai un novēršanai," skaidroja Znotiņa. Vienlaikus viņa atzina, ka pēdējā laikā situācija mainījusies, jo gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija aktīvi strādājuši šajā virzienā un audzējuši kapacitāti. Viņa minēja, ka jau pēc gada būs iespējams runāt pilnīgi par citu situāciju.
Runājot par Kontroles dienesta līdzšinējo darbu, Znotiņa pauda, ka līdz šim nav bijis skaidrs, kādi ir Kontroles dienesta mērķi un uzdevumi, un uz kurieni tas virzās. "Kontroles dienests ir tas centrs, kas saņem ziņojumus no subjektiem, ka to klienti ir veikuši aizdomīgus, neparastus darījumus. Tad tos analizē un nodod tālāk ziņas tiesībsargājošajām iestādēm. Dienests saņem ļoti daudz nekvalitatīvu ziņojumu, kas nozīmē, ka vai nu nav bijušas skaidras vadlīnijas subjektiem, vai arī noteikumi ievēroti tikai pēc burta, nevis likuma gara," sacīja nākamā Kontroles dienesta vadītāja. Līdz ar to arī tiesībsargājošās iestādes līdz šim nav saņēmušas visaugstākās kvalitātes ziņojumus no Kontroles dienesta.
Vienlaikus Znotiņa uzsvēra, ka Kontroles dienests ir tikai viena sastāvdaļa noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas jomā. Viņa norādīja, ka jābūt efektīvām tiesībsargājošām iestādēm, prokuroriem jābūt pietiekoši labi atalgotiem un nodrošinātiem. Tiesām jāmāk ātri un kvalitatīvi šīs lietas iztiesāt.
Znotiņas mērķis ir panākt efektīvu Kontroles dienesta darbību. Kā pirmos uzdevumus jaunajā amatā Znotiņa minēja darbu pie darba grupas, lai noteiktu konkrētu dienesta "atrašanās vietu", proti, vai dienestam būtu jāatrodas zem Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, vai Ministru kabineta. Tāpat nepieciešams izvērtējums gan no personāla resursu, gan finansējuma viedokļa, lai saprastu, kāds ir stāvoklis patlaban un kā esošos resursus izmantot. Plānā ir arī "Moneywall" ziņojums.
"Tad jau būs pirmie mēneši pagājuši, un jāskatās, ko un kā darīt tālāk," noteica Znotiņa.
Nākotnes mērķis ir efektīvs un ilgtspējīgs Kontroles dienests, kurš spēj sadarboties un sniegt skaidras vadlīnijas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru un tiesu. Uzdevums ir būt proaktīviem, noteica Znotiņa.
Patlaban Znotiņa atturējās komentēt Kontroles dienesta kapacitāti, jo pirms spriest kādā apmērā resursi un finansējums nepieciešams, nepieciešams saprast, kādi resursi šobrīd ir dienesta rīcībā. Tomēr Znotiņa arī pieļāva, ka finansējumu būs nepieciešams palielināt, lai nodrošinātu labāku materiāltehnisko nodrošinājumu un būtu labāk atalgoti darbinieki. "Mēs cīnīsimies par labākajiem darbiniekiem tirgū un mums ir ko piedāvāt," teica Znotiņa, uzsverot, ka par papildus līdzekļu piešķiršanu viņa nav atbildīga, bet aicinās tos, kas lemj par šo jautājumu, par to domāt.
"Nenoliedzami, ja gribam situāciju uzlabot, mums ir jāpiesaista labākie darbinieki," pauda Znotiņa.
Jau ziņots, ka zvērinātā advokāte Ilze Znotiņa, kura izraudzīta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta vadītāja amatam, rakstiski apliecinājusi gatavību stāties šajā amatā.
Kontroles dienesta vadītāja amatam izraudzītā Znotiņa iepriekš lūdza papildus laiku apdomāties, vai pieņemt šo piedāvājumu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka aizkavēšanās bijusi objektīva, jo bijis jāsaprot, kādas būs viņas pilnvaras un kā varētu reorganizēt Kontroles dienestu.
Znotiņa iepriekš portālam "Delfi" pastāstīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas vēlas saprast, vai viņas redzējums par dienesta uzdevumiem saskan ar to personu, kas viņu izraudzījušies amatam, redzējumu, kā arī pārliecināties, vai viņai ir atbalsts politiskā un vadības līmenī.
Tāpat vēstīts, valdība pieņēmusi lēmumu reorganizēt Kontroles dienestu, izņemot to no Ģenerālprokuratūras pārraudzības. Pārmaiņu īstenošanai tiks veidota darba grupa. Paredzēts, ka līdz augustam tiks veiktas attiecīgas izmaiņas likumos. Par to, kur tieši jāatrodas dienestam, lai nodrošinātu tā neatkarību un labu operatīvo darbību, vēl ir jārunā.
